Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2005. gada putnu izvēlējusies ziemeļu gulbi. Nākamā gada laikā šim Latvijā retajam, tomēr pēdējos 15 gados arvien biežāk sastopamajam putnam pievērsīsim īpašu sabiedrības uzmanību, lai apzinātu ziemeļu gulbju ligzdošanas vietas un noteiktu sugas izplatību mūsu valstī.
Ziemeļu gulbis ir Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu suga, kas iekļauta gan ES direktīvas par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, gan Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un tā ligzdošanas vietās veidojami mikroliegumi.
Nākamā gada laikā aicināsim ziņot par ziemeļu gulbja ligzdošanas vietām, norādot ūdenstilpes nosaukumu, atrašanās vietu, ligzdojošo pāru skaitu, mazuļu skaitu un citu informāciju. Iegūtie dati kopā ar LOB projekta „Latvijas ligzdojošo putnu atlants” rezultātiem kalpos par pamatu sugas aizsardzības plāna sastādīšanai tuvākajos gados.
Latvijā lielākā daļa ziemeļu gulbju ligzdo Kurzemes pusē, nelielos dīķos, ezeros, vecupēs un bebrainēs. Pie mums, tāpat kā citur Centrālajā un Austrumeiropā, ziemeļu gulbju skaits ir pakāpeniski pieaudzis. Pirmo reizi šo putnu ligzdošana tika novērota 1973. gadā zivju dīķī Kazdangas apkārtnē Liepājas rajonā, bet šobrīd ligzdojošo ziemeļu gulbju skaits vērtējams ap 150–200 pāriem.
Ruslans Matrozis, gada putna akcijas koordinators, atzīst: “Cilvēka saimnieciskā darbība veicinājusi šīs sugas ligzdošanu Latvijā, tomēr pēdējā laikā parādījušās arī negatīvas tendences. Pie mums gulbji pārsvarā ligzdo seklos zivju dīķos un citos mākslīgas izcelsmes dīķos, bet pēdējos gados, iestājoties zivkopības panīkumam, piemērotu ligzdošanas vietu skaits lēnām samazinās. Tā rezultātā ziemeļu gulbji spiesti ligzdot nepiemērotās vietās vai neligzdot vispār. Tāpēc šobrīd ir vitāli svarīgi apzināt visas šīs sugas ligzdošanas vietas un veikt darbības to aizsardzībai.”
Ziemeļu gulbis ir viens no lielākajiem Eiropas putniem, ar spārnu izpletumu līdz 2,35 m un svaru līdz 11 kg. Latvijā sastopamas vēl divas gulbju sugas – paugurknābja gulbis un mazais gulbis. Visbiežāk novērojamo paugurknābja gulbi no ziemeļu gulbja var atšķirt pēc raksturīgās knābja formas ar „pauguru” un sarkano knābja krāsu. Savukārt tikai migrāciju laikā sastopamais mazais gulbis, tāpat kā ziemeļu gulbis pieder pie „dzeltenknābja” gulbjiem. Mazajam gulbim dzeltena ir tikai knābja pamatne, bet ziemeļu gulbim dzeltenais laukums sniedzas līdz knābja vidum.
Latvija atrodas ziemeļu gulbju migrācijas ceļā. Katru pavasari (marts–maijs) un rudeni (oktobris–novembris) mūsu teritoriju šķērso desmitiem tūkstošu ziemeļu gulbju, kuri ligzdo Krievijā. Šajā laikā gulbji ir ļoti skaļi un var būt sastopami dažādās vietās – iekšzemes ūdeņos, pārplūdušos laukos un jūras piekrastē, to skaits var pārsniegt vairākus simtus vienkopus. Nelielā skaitā ziemeļu gulbji arī pārziemo Latvijā.
Gada putna akciju LOB rīko jau desmito reizi. Iepriekš par gada putniem nominēti – grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003) un baltais stārķis (2004).