Katrs no šiem iespējamajiem notikumiem var izraisīt katastrofu ar globālām sekām, kas graujoši ietekmētu pasaules saimniecību, prasītu cilvēku upurus un visnopietnākajos gadījumos pat apdraudētu cilvēces izdzīvošanu.

Zemestrīces grūti prognozēt

Izņemot zemestrīces, kuras joprojām ir ārkārtīgi grūti paredzēt, jau ir izveidota tehnoloģija, kā paredzēt citus apdraudējumus ar ievērojamu precizitāti. Varbūtējās lielākās zemestrīces ģeologi paredz Losandželosas un Tokijas apvidū, kur var notikt Zemes tektonisko plākšņu pārbīdes. Lietojot seismometrus, globālās pozicionēšanas sistēmas un attēlus no kosmosa, var pārraudzīt vulkānu darbību un noteikt gaidāmā izvirduma vietu un laiku, taču ne jaudu. No vairāk nekā trim tūkstošiem aktīvo vulkānu pašlaik tiek pārraudzīti tikai daži simti, un zinātnieki uzskata, ka to vidū nav to vulkānu, kuru izvirdumi varētu būt vispostošākie. No 16 lielākajiem vulkānu izvirdumiem pēdējos 200 gados 12 vulkāni agrāk nebija aktīvi, tāpēc to izvirdumus bija grūtāk paredzēt. Visvairāk bīstamu vulkānu izvirdumu varētu notikt tā saucamajā uguns joslā ap Kluso okeānu Indonēzijā un tās tuvumā. Tobas vulkāna izvirdums Indonēzijā pirms 73 000 gadu izraisīja sešus gadus ilgu vulkānisku ziemu. Tobas vulkāns atrodas Ačehas provincē, kur pēdējos gados vērojama paaugstināta vulkāniskā aktivitāte.

Paisuma viļņus un asteroīdus var atklāt

Paisuma viļņus var atklāt ilgu laiku pirms tie sasnieguši krastu, izmantojot boju sistēmu, kas izmēra viļņu augstumu. Šādas iekārtas ir jau izvietotas vairākos Klusā okeāna rajonos. Līdz 2006. gada beigām plānots izveidot līdzīgu sistēmu Indijas okeānā. ASV vada līdzīgas sistēmas izveidošanu Atlantijas okeānā līdz 2007. gadam.

Paisuma vilnis pēc zemestrīces pērngada decembrī sasniedza Sumatras salu (tur bija visvairāk upuru) jau pēc 15 minūtēm, bet Andamanu salas pēc 30 minūtēm. Šrilanku un Maldīvu salas tas sasniedza pēc vairākām stundām, tāpēc daudzus cilvēkus būtu izdevies glābt, laikus izziņojot trauksmi. Somāliju Āfrikas piekrastē cunami sasniedza pēc septiņām stundām. Tur gāja bojā tikai viens cilvēks, jo visi bija pametuši piekrastes joslu.

Asteroīdus var atklāt, pirms tie apdraud Zemi, un zinātnieki uzskata, ka būtu iespējams atvairīt jebkuru no tiem, kas varētu sadurties ar mūsu planētu. Starptautiskā projekta "Kosmosa sardze" pētnieki jau ir noteikuši trajektorijas trim ceturtdaļām asteroīdu, kuri šķērso Zemes orbītu un kuru diametrs ir lielāks par vienu kilometru. Ja Zemes apdzīvotajā daļā ietriektos asteroīds, kura diametrs ir 50 metri, tas iznīcinātu tik lielu pilsētu kā Londona. Zemes sadursme ar asteroīdu nav tikai teorētiska, jo šāda lieluma debess ķermeņi nokrīt uz Zemes aptuveni reizi simts gados.

Galvenais ir apziņot iedzīvotājus

Aizsardzības pasākumu īstenošana pret četrām lielākajām dabas katastrofām nebūtu pārāk dārga no globālā viedokļa. Britānijas valdības galvenais zinātniskais padomnieks profesors Deivids Kings, kam uzdota projekta pārraudzība, aprēķinājis, ka sistēmas pamatelementu izveidošana maksātu no 70 līdz 140 miljoniem mārciņu (latu). "Pats galvenais ir pietiekami ātri nosūtīt ziņas par draudošajām briesmām to apvidu iedzīvotājiem, kas ir visvairāk apdraudēti," uzskata Kings. Viņaprāt, projekta tehnoloģiskā puse ir visvieglākā. Grūtāk ir izveidot informācijas pārraides tīklu, lai apziņotu cilvēkus pludmalē un citās atpūtas vietās. Cilvēki var palaist garām radio vai televīzijas pārraidi, it īpaši naktī vai agrās rīta stundās.

Par pērngada decembra zemestrīci Indijas okeānā pie Indonēzijas krastiem pirmā ziņoja ASV ģeoloģiskā dienesta stacija Havaju salās, taču brīdinājums par gaidāmo milzu paisuma vilni laikus nesasniedza šā apvidus valstu iedzīvotājus un daudzos atpūtniekus.

Profesors Kings ieteicis Britānijas premjerministram Tonijam Blēram izmantot pasaules sabiedrības saasināto attieksmi pret dabas katastrofām pēc Indonēzijas cunami traģēdijas, kurā gāja bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku, lai mudinātu G-8 valstis piekrist starptautiskas brīdināšanas sistēmas izveidošanai. G-8 apspriedē Glenīglsā lūgti piedalīties arī Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un Meksikas vadītāji. Marta beigās atkārtotā zemestrīcē Sumatras salā gāja bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Ārkārtīgi spēcīgs vulkāna izvirdums vai Zemes sadursme ar asteroīdu parasti notiek tikai reizi gadu tūkstošos, taču ģeologi brīdina par jaunas spēcīgas zemestrīces iespējamību Indonēzijā, jo iepriekšējie satricinājumi ir destabilizējuši tektoniskās plāksnes, uz kurām balstās Zemes apvalks. Viena no plaisām, ko palielinājusi decembra 9,3 ballu zemestrīce, atrodas tieši zem smagi cietušās Bandaačehas pilsētas Sumatras salā.