Vai Zeme mūs vairs necieš? (4)

Lai kā mēs to nosauktu un lai kādus izskaidrojumus meklētu, tā ir un paliek ūdens ādere – dabisks zemes magnētiskās enerģijas izstarojums. Kāda ir tā ietekme uz mūsu veselību, skaidro sertificēts dziednieks Ēriks Visors.

Mīti un patiesība par āderēm

Ūdens āderu aktivitāte ir saistīta ar Zemes garozas darbību un Zemes dzīvību. Patogēnās zonas ir dažāda lieluma un izkaisītas pa visu Latviju. Ir šauras, mazas āderītes, un ir platas āderes – to aktivitāte atkarīga no zemes izstarojuma vietas un intensitātes. Turklāt āderes sastopamas visur – tas ir mīts, ka tās biežāk sastopamas ūdens tuvumā. „Tāpat kā visā cilvēka organismā cirkulē asinis – gan galvā, gan kājās – arī apakšzemes plūsmas var būt it visur uz mūsu planētas. Āderes var būt arī kalnos, un tajā pašā laikā, upes malā dzīvojot, tuvumā var nebūt nevienas āderes,” skaidro zintnieks.

Daudzi nevar izšķirties – ticēt vai neticēt āderēm, jo saista tās ar pārdabiskiem spēkiem. Taču zemes magnētiskais izstarojums nav nekas pārdabisks. „Zeme elpo un dzīvo tāpat kā cilvēks, un arī tai ir savas asinis. Bet cilvēks Zemi moka un dara tai pāri: izsmeļ naftu, ogles, gāzi. Un Zeme vairs mūs necieš, jo mēs to esam izvarojuši. Tādēļ tagad Zeme mūs met nost – rada dažādas kataklizmas,” uzskata dziednieks. Nu jau mēs vairs nevaram būt droši, ka Latvija ir pasargāta no zemestrīcēm – pērn taču cauri mūsu valstij izgāja zemestrīces plaisa no Krievijas. Un neviens nevar dot garantiju, ka tas neatkārtosies. Jo Zeme ir dzīva, un tā nepārtraukti mainās.

Āderes un ūdens

Zemes magnētisko izstarojumu zonas par ūdens āderēm sauc tādēļ, ka tās norāda arī uz spēcīgu gruntsūdeņu plūsmu. Āderu krustpunktā plūsma ir visspēcīgākā, tādēļ tur parasti veic dziļurbumus ūdens ieguvei. Taču, lai gan ūdens ir cilvēka eksistences neaizvietojams elements, pati ādere cilvēkam ir kaitīga.

„Kamieļi, ziloņi un citi dzīvnieki, dzīvojot ūdens deficīta reģionos, iemācījušies sajust šīs patogēnās zonas un pārvarēt nepatiku pret tām, lai varētu padzerties. Ne velti saka: “Debesis un elle ir tevī.” Mēs nevaram dzīvot tikai ar baltajiem vai tikai sarkanajiem asinsķermenīšiem. Mums vajag mūžīgo cīņu. Tāpat arī zemē ir gan labais, gan sliktais. Tā nu tas dabā iekārtots,” skaidro dziednieks.

Ļaunums veselībai

Āderu intensitāte mainās atkarībā no dabas apstākļiem un medicīniskā laika tipa (trešā un ceturtā nelabvēlīgā laika tipa dienās āderes aktivizējas visvairāk), tomēr kaitīgas cilvēka veselībai tās ir visu laiku, it īpaši naktīs. Guļot uz āderes, cilvēks pastāvīgi zaudē enerģiju – notiek pat līdz 60% liela enerģijas noplūde. Rezultātā naktī cilvēks nevis izguļas un atgūst dienā iztērētās enerģētiskās rezerves, bet gan tieši turpina zaudēt enerģiju. Tā iespaidā ar laiku var sākties dažādas slimības – nervozitāte, vīriešiem – impotence, sievietēm – cistas, miomas. Alkoholiķi aizvien vairāk lieto alkoholu, cilvēki vairāk dusmojas. 10 – 15 gadus guļot uz platās jeb vēža āderes vai āderu krustpunktiem, to negatīvā ietekme ir īpaši spēcīga: var rasties vēža slimības. Sievietēm tas dažkārt var beigties pat ar dzemdes izgriešanu. Ja sieviete ir stāvoklī, uz āderes guļot, palielinās spontānā aborta iespējamība, jo āderes iedarbībā dzemdes kakliņš vairs nespēj saturēt augli. „Savulaik Rīgas 4. slimnīcas dzemdību nodaļā topošās mātes bieži zaudēja bērniņus. Kad pārbaudīju, izrādījās – tieši tur bija platā vēžu ādere. Pēc tās neitralizēšanas veiksmīga dzimstība dzemdību nodaļā palielinājās par 80%,” atceras dziednieks.

Autobraucēju paralīze

Ūdens āderes sauc par patogēnajām zonām jeb melnajiem punktiem, jo tajos bieži notiek avārijas, turklāt – ar kilometra, pat dažu metru precizitāti, kas dažkārt liek aizdomāties par nezināmu, pārdabisku spēku klātesamību. „Ja cilvēks enerģētiski ir ļoti jutīgs, iebraucot patogēnajā zonā, zūd daļa sajūtu un autobraucējs vairs nespēj atbilstoši reaģēt uz notiekošo. Atrodoties āderes ietekmes zonā, cilvēks saņem magnētisku informāciju, kas uz brīdi daļēji paralizē sajūtas, līdz ar to zūd ātras reaģēšanas spējas un var notikt nelaime,” skaidro Ē.Visors.

Veiksmīgi pārbraucot pāri spēcīgai āderei, šī daļējā sajūtu paralīze pāriet un nekādas paliekošas sekas ādere uz cilvēku neatstāj.

Āderes un dzīvā daba

Senos laikos, kad gatavojās celt māju vai kūti, saimnieki atdzina lopus uz laukumu, kur iecerēta būve, un vēroja mājdzīvniekus: kur lopi apgūlās, tajā vietā arī cēla ēkas. Jo mājdzīvnieki necieš āderes. Īpaši jutīgi pret āderēm ir kaķi un suņi. „Kāda saimniece sūdzējās par savu vācu aitu šķirnes kucīti, kura spītīgi nesa no būdas ārā savus tikko dzimušos kucēnus. Saimniece tos likusi atpakaļ būdā, bet vilcene vienalga stiepusi ārā. Kad pārbaudīju, izrādījās, ka būda novietota uz platas āderes,” atceras Ē.Visors.

„Ja bišu stropu novieto uz āderu krustpunkta, bites dod par trešdaļu lielāku ražu, jo āderes ietekmē tās kļūst aktīvākas. Taču tas ir nežēlīgi pret bitēm, jo tad tās ātrāk aiziet bojā.”

Kaķis savukārt ir vienīgais dzīvnieks, kuram āderes patīk, un parasti, kad mājās tiek neitralizētas āderes, saimnieki žēlojas, ka kaķi jūtoties nelaimīgi un vairs nevarot atrast sev tīkamu guļas vietu. Ir arī tādi cilvēki, kas var gulēt uz āderes un justies labi, taču šādu cilvēku ir ļoti, ļoti maz.

Jutīgi pret āderēm ir arī augi – dārzos, kas ierīkoti uz āderēm, viss nīkuļo, nokalst un iznīkst. Arī augļu koki, krūmi, ja tos iestāda uz āderes, ātri aiziet bojā. Ozoli ir vienīgie, kas plaukst un zeļ tieši uz āderēm.

Kā neitralizēt āderi?

Visbiežāk, īpaši pilsētās, mums nav izvēles, kur celt māju un apmesties uz dzīvi. Par laimi, āderes negatīvo ietekmi iespējams neitralizēt, taču – vispirms āderes jānosaka. Te jālūdz dziednieka palīdzība, kuram ir spējas zemes izstrāvoto enerģiju sajust un noteikt āderu atrašanās vietas. Ir dziednieki, kas staigā pa mājām un nosaka āderes ar īpašu ierīču palīdzību. Un ir tādi, kas āderes var noteikt pēc telpu grafiska attēla, kuru zīmējis pats mājas saimnieks, iezīmējot svarīgākos objektus telpā.

„Āderes var neitralizēt, uzliekot uz tās apgāztu spoguli. Bet tam ir jābūt vecam sudraba spogulim – jaunie, kuri vairs netiek veidoti no sudraba, āderi nespēj neitralizēt. Ja ir privātmāja, tai apkārt var ierakt kapara drāti, tās galus rūpīgi salodējot kopā. Tā ir vislabākā aizsardzība pret āderēm, tikai drāts jārok vismaz pusotra vai divu metru dziļumā, lai to nevarētu nejauši pārcirst, citādi aizsardzības efektivitāte zudīs,” iesaka dziednieks.

Ja ādere ir tieši zem gultas, tad arī zem tās var palikt divus no kapara drāts izveidotus noslēgtus apļus. Āderes mājās neitralizē arī augi. Daudzi šim nolūkam izmanto mājas svētību, taču tā ir nepareiza izvēle. Efektīvs līdzeklis cīņā pret āderēm ir līdakaste. Taču precīzi jāzina, kur to novietot – vietā, kur ādere ieplūst telpā. Ja to novieto nepareizi, tās efektivitāte zūd. Pareizi novietota puķe ne tikai aiztur āderi, bet dažkārt āderes iespaidā pat sazaļo un zied.