Janvāra vētrā norūdītie rajona iedzīvotāji otrdienas vētru pārdzīvojuši, saglabājot mieru un optimismu, kaut arī šoreiz postījumi ir pat lielāki. Aculiecinieki laikrakstam saka, ka neko tādu kā otrdienas vakarā vēl nebija redzējuši. Vētra sākās vienā acumirklī ar smilšu nesumiem. Tikai pēc tam sāka līt, atskanēja pērkons un zibeņoja. Visbūtiskākie traucējumi pēc vētras ir elektrības pazušana.
Braucot cauri Galgauskai, šodien daudzviet novērojām, ka ēkām vētrā ir daļēji bojāti jumti. Šur tur tos jau steidza labot. Bet vislielākā postaža acu skatienam atklājās mājās “Vilkupes”. Tur vētra sagrāvusi šķūni. Saimniece Rudīte Sarkane stāsta, ka šķūni viņas vecaistēvs ir cēlis pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Kā vētra to sagrāva, saimniece nav ne redzējusi, ne dzirdējusi. Vakarā iznākusi no mājas ārā paskatīties, ko vētra sadarījusi, un priekšā bijis pārsteigums. Šķūnis ir varonīgi pārcietis kolhoza laikus. Vienā tā galā savulaik bijusi ierīkota cūku novietne. Pēdējā laikā šķūnī glabāts siens un tehnika. Tagad vajadzēšot rīkot talku atlūzu savākšanai, citādi pie šķūņa novākšanas nākšoties strādāt mēnesi.
Otrdienas vakarā vētras brāzmas Gulbenes rajona teritorijā noteikti ir sasniegušas 25 līdz 30 metrus sekundē. Par to ir pārliecināts "Latvenergo" Gulbenes elektrisko tīklu rajona vadītājs Jānis Ločmans. Viņš stāsta, ka pēc vētras rajonā bez sprieguma bija 120 transformatoru punkti un 20 kilovoltu līnijās bija ne tikai pārrāvumi, bet arī lauzti balsti. Šodien vētras postījumu seku novēršanā strādāja astoņas elektriķu brigādes. Paredzams, ka rīt palīgos ieradīsies celtnieku brigādes no Alūksnes vai Balviem, kā arī no Jēkabpils, kur vētras postījumi bijuši salīdzinoši mazāki. Zemsprieguma elektrolīnijās, iespējams, šonedēļ gluži visā rajona teritorijā elektrības padeve vēl netiks atjaunota.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka informē, ka mazāk šajā vētrā ir cietusi pilsēta. Toties daudz sūdzību ir no lauciniekiem.
Šodien bija saulaina un skaidra diena, nekas neliecināja par piedzīvoto vētru. Pat peļķes likās niecīgas. Taču Gulbenes rajona padomē valdīja satraukums par vētras nodarīto postu - traucējumiem elektrības padevē, izgāztajiem un lauztajiem kokiem. Tika sasaukta ārkārtas komisijas sēde.
Zemē guļ elektrolīnijas
“Lūgums apbruņoties ar pacietību privātpersonām, kas satraucas par to, ka nedarbojas ledusskapji, televizori, radioaparāti. Atbildīgie dienesti strādā. Tomēr pirmām kārtām jānodrošina elektrības padeve stratēģiski svarīgākajos punktos un ražošanas objektos,” saka Gulbenes rajona padomes izpilddirektore Guna Švika. Galgausnietis Vilis Razminovičs saka, ka lauciniekiem no elektrības atslēgts ledusskapis ir traģēdija. Bojā iet pārtika.
“Ģeneratoru laukos darbināt mūsdienās ir ekonomiski neizdevīgi - pārāk dārgi,” saka viņš un piebilst, ka tad jau labāk esot aizslēgt durvis mājā, “gulēt” un gaidīt, kad atjaunosies elektrības padeve. Galgauskā netālu no viesu nama “Ainavas” laikraksts novēroja, kā pa zemi stiepjas augstsprieguma līnijas elektrovadi, zemē noguldīts bija arī viens balsts, bet otrs - pusnoliekts. Uz elektrovadiem gulēja vētras lauztie koki - bērzi. Turpat tuvumā varēja vērot neparastu ainu - augstu nolauztu priedi.
Visvairāk bēdā par pienu un autobusiem
Trešdien bez elektrības bija palikušas daudzas fermas, kur rīkoja talkas govju slaukšanai ar rokām, bet vakarā nepieciešamības gadījumā izpalīdzēt solīja arī akciju sabiedrība “Latvenergo”. J.Ločmana bažas par problēmām izslauktā piena dzesēšanā noraida Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala, kas saka: “Telefoniski pastāvīgi uzturam kontaktus ar zemniekiem un pienotavām. Nepieciešamības gadījumā pienotavas papildus norīko automašīnas, kas izbrauc savākt izslaukto pienu un nogādā pienotavās.” Dz.Gala saka, ka elektrības padevi nepacietīgi trešdien gaidīja Gulbenes zvērsaimniecībā, kur audzē 2400 pieaugušas lapsas un 10 000 lapsēnu. Zvērsaimniecība lūgusi, lai “Latvenergo” nodrošina ģeneratoru, jo maltītes pagatavošanai lapsām ir vajadzīga elektrība. “Risks bija liels, jo mazuļi ir kopā ar mātēm. No bada lielie dzīvnieki varēja nodarīt pāri mazuļiem. Taču pulksten 14.00 elektrības padeve bija atjaunota un visas problēmas atrisinājās. Lapsas saņēma sātīgu maltīti,” laikrakstam saka Gulbenes zvērsaimniecības direktore Jevgēnija Kallase.
Gulbenes rajona padomes ārkārtas situāciju komisijas pārstāvis Andrejs Andževs informē, ka atbildīgie dienesti pirmām kārtām nodrošina, lai vētras seku dēļ neciestu autobusu satiksme, tāpēc ir novākti lauztie koki no autoceļiem, pa kuriem kursē satiksmes autobusi. Ar šīm problēmām galvenokārt tiek galā akciju sabiedrība “Vidzemes ceļi”. Palīdzēja arī ugunsdzēsēji.
Bērnus jāsargā no elektrotraumām
“Trešdien apziņotas visas rajona skolas, lai mācības tajās notiktu pat elektrības trūkuma gadījumā. Daudziem bērniem jāgatavojas eksāmeniem, bet arī pārējiem drošāk ir kaut vai skolas stadionā spēlēt futbolu, nevis klīst apkārt bez pieskatīšanas. Daudzviet rajonā trešdien vēl nebija iespējams izkontrolēt, vai pārrautajos elektrovados ir elektrība. Tādiem vadiem ir bīstami tuvoties. Tāpēc lūdzām izglītības iestādes, lai izskaidro bērniem situāciju.
Pašvaldībām sadarbībā ar iecirkņu policistiem arī jābrīdina iedzīvotāji par iespēju gūt elektrotraumas. Nedrošās vietās jānodrošina bojāto elektrolīniju apsardze,” saka A.Andževs. Gulbenes kārtības policijas priekšnieks Pēteris Timofejevs saka, ka vētras dēļ sabiedriskā kārtība rajonā nav traucēta.
A.Andževs saka, ka Gulbenes rajona padome šajās dienās turpinās apkopot informāciju par vētras rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. SIA “Vidzemes būvnieks” direktors Jānis Bokta informē, ka individuālais uzņēmums “Samiņi” ir lūdzis firmai palīdzību vētrā cietušā jumta dēļ. Ugunsdzēsēji vakar pēcpusdienā saņēma izsaukumu no kādas lauku mājas Līgo pagastā, kur vētras izkustināts koks nākamajā dienā kļuva par draudu dzīvojamajai ēkai.
Laikraksts noskaidroja, ka trešdienas vakarā Gulbenes rajonā joprojām nebija sprieguma 30 transformatora punktos, daudzās augstsprieguma līnijās, bija saņemtas sūdzības par traucējumiem 80 zemsprieguma līnijās. Govju slaukšanai “Latvenergo” ģenerators netika prasīts. J.Ločmans uzsver, ka joprojām aktuāls ir atgādinājums neaiztikt zemē gulošus elektrovadus, kuros var būt strāva.
Alūksnes rajonā viesuļvētra atnes postažu kā karā
Negaisa un stiprā vēja dēļ otrdienas vakarā Alūksnes rajonā radušies elektroenerģijas piegādes traucējumi, taču tie nav masveidīgi. Daudzviet sagāzti koki, ēkām ir norauti jumti.
Elektroenerģijas piegādes atjaunošanas darbi rajonā vēl turpināsies. Jaunannas, Mālupes, Malienas, Liepnas pagastā postījumi ir lielāki, taču rajonā ārkārtas situācija nav izsludināta. Rajona padomes sēdē šodien tika uzdots rajona pašvaldībām apkopot informāciju par dabas stihijas sekām pagastos un radītajiem zaudējumiem.
“Šoreiz, par laimi, pamatsprieguma 110 kilovatu līnija pie Igaunijas robežas netika sapostīta. No 526 transformatoriem 80 (apmēram piektajai daļai) vakar pēcpusdienā sprieguma vēl nebija. Par lietotājiem grūti teikt - no 13 500 lietotājiem, iespējams, tā nebija krietni mazāk kā piektajai daļai,” stāsta “Latvenergo” Alūksnes elektrisko tīklu rajona priekšnieks Jānis Liepiņš.
Liepnas pagastā vētra dažu māju īpašniekiem sagādājis nepatīkamus pārsteigumus un lielus zaudējumus. Arī elektrība pagastā “parādījās” tikai šodien pēcpusdienā. Visvairāk cietušas “Polsas” ēkas, kurās saimnieko Anna un Jānis Lapinski. Viņu māju pagalmā izskatās kā īstā kara laukā - no 1987.gadā celtā šķūņa pārsvarā palikušas tikai sīkas dēļu drumslas, ar kurām piejucis viss pagalms, bet kūtiņa pilnībā palikusi bez jumta.
“Savos 75 gados šādu brīnumu piedzīvoju pirmo reizi. Nezinām, ko tagad iesākt,” saka Jānis Lapinskis. Dzīvesbiedre Anna stāsta, ka no rīta vajadzējis atbrīvot kūti, kurā mitinās divas gotiņas un telīte, lai tās varētu izvest ganos. “Arī ceļu tām vajadzēja atbrīvot. Pienu šodien tās deva maz,” saka viņa. Saimnieki ir neizpratnē, ko darīt, jo pašiem spēka maz.
“Pa mājas logu skatījāmies, kā te vējš plosās un paceļ šķūni augšā. Visu nakti neesam gulējuši,” skumji saka Liepnas pagasta iedzīvotāji Anna un Jānis Lapinski.
A.Lapinska šodien devās uz pagasta padomi informēt par notiekošo. “Solīja, ka deputāti lems par palīdzību. Ēkas mums nebija apdrošinātas,” saka A.Lapinska. J.Lapinskis priecājas, ka traktors neesot bijis pagalmā, jo tad no tā būtu palikuši lūžņi.
Salīdzinoši tomēr mazāki postījumi ir Liepnas pagasta “Lāsītēs”. Tur stiprais vējš nocēlis šķūņa un nepabeigtās garāžas jumtus un aiznesis apmēram 40 metrus uz priekšu.
“Strādājām tīrumā, kad tuvojās negaiss. Labi, ka paspējām tikt mājās, kad te viss sāka plosīties. Nezinu, kā viss būtu beidzies, ja bērni būtu bijuši ārā. Mājās sākās histērija,” saka saimnieks Vilis Aploks. Viņš atceras, ka bijuši divi vēja virpuļi pēc kārtas, kas mājas pagalmā atnesuši postažu, bet saimniekiem - lielu izbīli.
Šoreiz negaisa laikā Alūksnes rajonā ir nogāzti vairāk nekā 30 elektrības stabi, bet janvārī bijis vairāk nekā 200. J.Liepiņš secina, ka otrdienas negaisa laikā vēja virziens bija tāds pats kā janvārī. “Postījumi ir apmēram tajās pašās vietās. Zeme ir mīksta pēc lietusgāzēm, tāpēc vētra gāž kokus ar visām saknēm, piemēram, Mālupes pagastā. Tur, kur janvārī koki mežā netika nolauzti, tagad no meža vairs nekā nav,” bilst tīklu rajona priekšnieks. Bejā nopostīta augstsprieguma līnija, šodien rajona dažādās vietās par elektrības atjaunošanu cīnījās deviņas brigādes.
“Galvenais ir “notīrīt” līnijas no kritušiem kokiem. Situācija nav tik dramatiska. Kritušos kokus mums palīdz novākt SIA “Alūksnes energoceltnieks” brigādes,” saka viņš.
Ugunsdzēsējiem naktī uz trešdienu līdz rītam nācies cīnīties ar nolūzušiem kokiem, no tiem atbrīvojot ceļus. Par citiem postījumiem ugunsdzēsēji ziņas līdz trešdienas rītam nebija saņēmuši. “Bija elektrības pārtraukumi, strādājām, izmantojot ģeneratoru. Gandrīz vienlaikus nācās cīnīties ar sagāztiem kokiem uz ceļiem. Pulksten 20.03 saņēmām informāciju par lūzušiem kokiem Alsviķu pagasta Silakrogā,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandiera vietnieks Igors Dovgans. Neilgu laiku vēlāk bijis izsaukums Alūksnē - pie slimnīcas koki aizšķēršojuši ceļa braucamo daļu. Pulksten 20.54 sekojis nākamais izsaukums uz Ziemeru pagastu - arī netālu no SIA “Vistako” koki bija aizšķēršojuši ceļu. Kad vētra bija pierimusi, pulksten 23.04 bija saņemts izsaukums uz autoceļu Alūksne - Liepna, kur 100 metru garā posmā koki bija sagāzti uz ceļa.
“Tur strādāja divas brigādes. Tika izsaukta arī dežūrmaiņa, kura palīdz strādāt ārkārtas gadījumos. Viņi strādāja vairāk nekā četras stundas. Puspiecos no rīta ugunsdzēsēji atgriezās dežūrdaļā,” bilst I.Dovgans.