AS „Latvijas valsts meži” (LVM) speciālisti aprēķinājuši, ka 24. maija pēcpusdienā un vakarā, kad pār Latviju brāzās spēcīgi negaisi, pērkona negaisa radīto lokālo viesuļu laikā valsts meža platībās izgāzti koki vairāk nekā 30 000 m³ apjomā, informē struktūrvienības LVM Mežs direktors Edvīns Zakovics. Visvairāk cietuši LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meži, kuros negaisa viesuļu laikā Gulbenes un Alūksnes apkaimē izgāzta koksne 20 000 m³ apjomā.
Maija negaisa radītais viesulis valsts mežu platībās izgāzis 30 000 m³ koksnes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Postījumi nodarīti arī LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībā, kur Ogres un Aizkraukles apkaimē izgāzti aptuveni 5000 m³ koksnes, savukārt LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecībā Rēzeknes apkaimē izgāzts ap 2000 m³ koksnes, bet LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībā Jēkabpils apkaimē attiecīgi 6000 m³ koksnes. 24. maijā vējgāzēs postījumi visvairāk skāruši bērzu audzes, tā kā šie koki spēcīgā vēja laikā jau bija salapojuši un līdz ar to pakļauti spēcīgajām vēja brāzmām.
„Šis patiešām ir mežsaimniecībai grūts gads. Situācija nav no patīkamajām, jo mēs joprojām sajūtam šā gada 8. un 9. janvāra postošās viesuļvētras sekas. Arī tagad nedaudz spēcīgākā vējā turpina gāzties viesuļvētras laikā izšūpotie koki, sevišķi to cirsmu malās, kurās izvākti 8. un 9. janvāra vētras laikā izgāztie koki,” situāciju skaidro Edvīns Zakovics.
Patlaban vētras izgāzto koku novākšanu ievērojami apgrūtina arī maija otrās puses spēcīgās lietavas, kuru dēļ Latgales reģiona mežos ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un daudzviet meža stigas ir ne tikai klātas ar biezu dubļu kārtu, bet daudzviet atrodas zem ūdens, kas ievērojami apgrūtina koksnes izvešanu no vētras gāztajām mežaudzēm.
Jau ziņots, ka 8. un 9. janvāra viesuļvētra nodarīja ievērojamus postījumus mežiem, valsts meža platībās saskaņā ar pašreizējām aplēsēm bojājot koksni aptuveni 2 miljonu m³ apjomā. Uzreiz pēc viesuļvētras LVM sāka operatīvu bojātās koksnes izvākšanu no valsts meža platībām, lai pagūtu lielāko daļu vētras gāztās koksnes no mežiem izvākt līdz vasarai, kad sākas meža kaitēkļa – astoņzobu mizgrauža – vairošanās laiks. Kā zināms, astoņzobu mizgrauzis vairojas bojātā koksnē, līdz ar to vētras lauzto koku ātrāka izvākšana no postītajiem mežiem ierobežotu šā meža kaitēkļa izplatību.