RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pēdējais brīdis cīņai ar latvāni

Imants Kaziļuns/ Staburags
Ar “ieroci” rokās. Jūlijs Treiģis ar latvāni cīnās saviem spēkiem | Foto: www.staburags.lv

Aizkraukles rajons ir viena no tām Latvijas teritorijām, kurās pirms vairākiem gadu desmitiem kā lopbarības kultūru no Ukrainas ieveda un sāka audzēt Sosnovska vārdā nosaukto augu — latvāni. Iecere bija laba — nodrošināt mājlopus ar sulīgu barību. Diemžēl kā daudzas labas idejas vēlāk tā kļuva par nelaimi.

Jūnija vidū daudzviet lielceļu malās sazeļ platas koši zaļas lapas, pārklājot visu ap sevi augošo. Vēlāk redzami vairākus metrus gari brūni stumbri ar platiem lietussargveidīgiem ziedu čemuriem. Skats kā no fantastikas filmas par aizvēsturiskiem laikiem. Tās ir bēdīgi slavenās latvāņu plantācijas.

Arī pilskalnieša Jūlija Treiģa īpašumā šis invazīvais un agresīvi uzbrūkošais augs padomju laikos te bijušās fermas un latvāņu lauku dēļ ir kļuvis par problēmu viņam un kaimiņiem.

Jūsu zeme — jūsu problēmas

— Pirms trim gadiem pieteicos valsts atbalsta projektam, saistībā ar kuru bija paredzēts piecus gadus pēc kārtas no valsts saņemt līdzekļus platību apsaimniekošanai. Mērķis bija palīdzēt zemes īpašniekiem apstādināt latvāņa turpmāko izplatību un vēlāk arī likvidēt to, — stāsta Treiģa kungs. — Projekta noteikumos obligāta bija teritoriju appļaušana trīs reizes gadā. Izpildīju visus nosacījumus, manu darbu atzinīgi novērtēja projekta komisija. Diemžēl nākamajā 2007. gadā it kā naudas trūkuma dēļ, projekta darbību apturēja. Pieteicos Eiropas finansējumam — platību maksājumiem. Par saviem līdzekļiem appļāvu pļavas, ieradās komisija, lai novērtētu padarīto un lemtu par platību maksājumu piešķiršanas iespējām. Konstatēja, ka pļavās aug latvānis, lai arī nopļauts, un līdzekļu piešķiršanas vietā man piemēroja ap diviem simtiem latu lielu sodu par to, ka es nerūpējos par savu zemi un ļauju tajā augt latvānim. Jūsu zeme, jūsu latvānis — jūsu problēma. Bet es uzskatu, ka tā nav tikai mana problēma. Absurda situācija. To apstiprina tas, ka kaimiņteritorijās neviens nepiesakās ne projektiem, nedz citādi domā cīnīties ar turpmāko latvāņa izplatību. Ar intensīvas zemes apstrādi — dziļo aršanu, regulāru pļaušanu — varētu atbrīvoties no šī uzmācīgā auga, bet visiem zināms, ka šobrīd līdzekļu šādam darbam nevienam nav. Pat tad, ja es cītīgi appļautu savas platības, kas man izmaksā ap 20 latu par hektāru, uz platību maksājumiem es nevaru necerēt.

Nākamajā, 2008. gadā nopļāvu tikai latvāņu ziedus, lai neveidotos jaunas sēklas. Atļaujot auga sēklām nonākt zemē, tās var uzdīgt pat četrus gadus vēlāk. Tādēļ arī projekts, kas diemžēl izgāzās, bija paredzēts pieciem gadiem.

Kad vēl strādāju Pilskalnes pagastā, bija Zemnkopības ministrijas rīkojums uzskaitīt visas ar latvāni invadzētās platības. Izdarījām tā. Pēc kāda laika zvanīju un interesējos, kas tiek darīts šajā jautājumā, atbilde bija: pagaidiet, mums vajag trīs gadus, lai apkopotu rezultātus. Man liekas, ka trīs mēneši būtu par daudz. Trijos gados platības būs pavisam citādas.

Smarža reibina, izraisa vemšanu

— Vai ir kāds veids, kā ar latvāni tikt galā?

— Kamēr ar šo problēmu necīnīsies novada, valsts mērogā, tikmēr rezultāta nebūs. Nepieciešana tehnika pļaušanai, spectērpi, jo latvāņa sula, nonākusi uz ādas, reakcijā ar saules stariem rada smagus apdegumus. Pērn, kad puiši ar trimmeri pļāva, brīdināju lai strādā ne ilgāk par pusstundu, jo specifiskā smarža, kas izdalās no augiem pļaušanas laikā rada galvas reiboņus, vemšanu. Visspēcīgākā šī smarža un kaitīgā iedarbība ir latvāņa ziedēšanas laikā, kas būs aptuveni pēc divām nedēļām. Augi ir sulīgi, un drēbes piemirkst, sula izsūcas cauri, apdedzinot ādu.

Pirms divām nedēļām es kopā ar Pilskalnes pagasta lauku konsultanti nosūtīju vēstuli Zemkopības ministrijai, aprakstot šo situāciju, un uzdevu jautājumu — ko darīt? Jo pēc likuma pagasts var sodīt tos zemniekus, kuru laukos aug šis augs. Pagaidām nekādu atbildi neesam saņēmuši.

Noder arī pirtī

Kamēr zemē aug šis briesmīgais augs, nevaru te sēt neko citu. Biju domājis audzēt miežabrāli, veidot bioloģisko saimniecību, visas ieceres apstājas pie viena un tā paša — visapkārt aug latvānis. Piedāvāju apkārtējiem, kuriem ir lopi, šīs platības ganībām, lopbarības sagatavošanai — daļu izdevās lietderīgi izmantot, bet lielākā daļa būs jānopļauj un jāatstāj uz lauka sapūšanai.

Ir jau arī savs labums no šī auga — tā ziedi ir labs nektāra avots bitēm. Ja šajās platībās ielaistu lopus — piena vai gaļas govis, aitas, viņi varētu baroties. Sagatavojot skābbarību, latvāni nevar pievienot — govju pienam mainās garša. Esmu dzirdējis, ka ir cilvēki, kas to izmanto pirtī relaksācijai.

0 Komentāri