Jaunā meža kopšana ir tikpat svarīga kā stādīšana. Kāpēc tas izdevīgi? A/s "Latvijas valsts meži" Zemgales mežsaimniecības mežkope Dace Ozola uzsver, ka, laikus nekopjot jaunaudzes, darbs meža atjaunošanā var izrādīties veltīgs, jo kokaudzētavās iegādātie kvalitatīvie stādi nespēj pilnvērtīgi augt un var iznīkt. Tad platības aizaug ar mazvērtīgākām koku sugām un, pienākot ciršanas vecumam, no hektāra iegūst vidēji par 100 kubikmetriem mazāk koksnes.
Jaunaudžu kopšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieredzējušais mežkopis Pēteris Zālītis mēdz teikt – rets mežs jaunībā ir biezs mežs vecumā. Pareizi kopjot jaunaudzi, rezultātu iegūst vidēji par 10 – 20 gadiem ātrāk (ja audzi paredzēts cirst pēc caurmēra, tas ir, kad valdošā koku suga ir sasniegusi galvenās cirtes diametru), jo koki ir kvalitatīvi, ar taisniem un resniem stumbriem, tie mazāk cieš no slimībām, tostarp arī zāģēšanas izmaksas ir krietni zemākas.
Kā aprūpēt?
Pārmitrajās (purvājā, niedrājā, dumbrājā, liekņā) un nosusinātajās meža platībās, kur skuju koki atjaunoti dabiski (kad izcirtums apsējies pats) vai mākslīgi (stādot vai sējot), kopšanu jeb atēnošanu uzsāk, līdzko tie sasnieguši 0,3 – 1 m augstumu. Vispiemērotākais laiks kopšanas cirtēm ir vasaras otrā puse – augusts, septembris, jo tad mazāk ataug lapu koku atvases. Krūmu izpļaušanu var veikt arī vēlāk – rudenī, ziemā. Dabas aizsardzības noteikumi aizliedz kopt mežu līdz 10 gadu vecās priežu un līdz 20 gadus vecās egļu un lapu koku jaunaudzēs no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi.
Vietās, kur skujkoki nav ieviesušies vai ieauguši, vēlams atstāt lapu kokus (osi, ozolu, bērzu, melnalksni, apsi). Lielākās jaunaudzēs, kuras apdraud aļņi un staltbrieži, ieteicams izmantot aizlaušanas paņēmienu, lai radītu brikšņus, proti, likvidējamos kokus nocērt 1 – 1,5 m augstumā, tā uz vairākiem gadiem apgrūtinot meža zvēru piekļūšanu pārējiem, un pat neizvāc, jo tie ir meža vitamīni (satrūdot veido barības vielas).
Kā veidot?
Egļu jaunaudzi retina, kad tā ir 2 m augsta, lai attālums starp kociņiem būtu ne mazāks par 2 m un ne lielāks par 2,5 m un kopējais eglīšu skaits uz hektāru nepārsniegtu divus tūkstošus. Kociņi aug dūšīgi, ja zaļā vainaga garums eglēm aizņem 2/3 no koka augstuma, bet priedēm un bērziem – vismaz pusi no to augstuma. Retinot atstāj tikai garākās un spēcīgākās egles. Ja jaunaudzē redz izteikti veselīgas, par pārējiem kokiem garākas egles – līderes, starp kurām attālums ir mazāks par pāris metriem, tās atstāj augt. Tomēr mežā vēlams nodrošināt pēc iespējas vienmērīgu koku izvietojumu.
Priežu jaunaudzēs, kas sasniegušas 2 m augstumu, optimālā biezība ir līdz 3000 koku uz hektāru (vidējais attālums –– 2 m). Bērziem, alkšņiem un apsēm koksnes blīvumu un izturību augšanas ātrums neietekmē (pretstatā skujkokiem!). Šīs jaunaudzes retina, kad tās ir 1 – 1,5 m augstas (līdz tam lapu kokus vislabāk būtu vispār neaiztikt, taču meža atjaunošanas noteikumi paredz jaunaudzi izkopt, lai Valsts meža dienests to varētu atzīt par atjaunotu), uz hektāru atstājot līdz 2000 kociņu (30 – 50 cm rādiusā ap tiem nopļauj arī lakstaugus un konkurējošos kokaugus). Dažādu sugu gadījumos cenšas izveidot bērzu un cieto lapu koku (ozolu, ošu) mežaudzes. Mitrākās platībās vajadzētu audzēt melnalkšņus – tiem celmu atvašu ligzdas izretina, atstājot 3 – 4 pie katra celma.
***
SVARĪGI
Jaunaudžu kopšanas biežums atkarīgs no augsnes
auglības un augšanas gaitas. Nekoptā mežā ar laiku
lapu koki var pilnīgi pārņemt skujkokus – pāraugot
nopērt ar saviem vainagiem, līdz tie iznīkst. Skujkoki var ciest arī no saules apdegumiem, ja auguši biezā
apēnojumā un pēc tam atsegti gaismai.
***
UZZIŅA
Latvijā saimnieciski izmantojamās sugas galvenokārt ir priede un egle. Nelielos apjomos stāda arī bērzus, jo tie labi atjaunojas dabiski. Patlaban mežkopji nedaudz (Jelgavas un Dobeles rajonā) sākuši veidot arī ozolu stādījumus, jo dabiskās audzes lielos daudzumos nocirta, būvējot kuģus hercoga Jēkaba laikā. Jau vairākus gadus vairs mākslīgi neaudzē ošus – tā nav perspektīva kultūra, jo, sasniedzot 40 – 50 gadu vecumu, šie koki cieš no piesārņojuma vai sēnīšu slimībām, tāpēc masveidā nokalst.
***
PADOMI
- Dabiskās atjaunošanas priekšrocības – nav jāpērk stādi, nav jāstāda. Mākslīgi atjaunot mežu nav vērts tur, kur blakus ir augstvērtīgas mežaudzes. Tās vislabāk izsējas dabiski – apmēram 30 m platā joslā apkārt mežam (tālāk, protams, arī mežs atjaunosies, bet ilgākā laika posmā).
- Smilts augsnēs meža kultūru ietvarstādus (tie ievietoti kūdras konteineros ar 120 cm3 ietilpību) var stādīt no augusta vidus līdz oktobrim. Vēlu rudenī to nedrīkst darīt kūdras augsnēs, jo sals kociņus var izcilāt (labāk to darīt pavasarī).
- Rudenī līdz pat salam izcirtumos var sagatavot augsni jaunas meža audzes ierīkošanai pavasarī. Piemērota ir frēze TTS-DELTA un tās modifikācijas. Augsnes apstrāde samazina zemsedzes augu konkurenci pirmajos gados, uzlabo mitruma, siltuma, aerācijas režīmu un barošanās apstākļus. Mitrajos izcirtumos ieteicams atgāzt velēnu, lai veidojas paaugstinājumi. Augsnes sagatavošanas izmaksas ir apmēram 100 latu par hektāru.
- Bērzam, eglei, ozolam, osim patīk mālaina zeme, priede labāk aug smilšainā vietā. Augsnes sastāvu var noteikt pēc zemsedzē augošiem augiem, kā arī pēc iepriekšējās mežaudzes, bet pieļaujamo sugu sarakstu atbilstošajam meža augšanas apstākļu tipam nosaka meža atjaunošanas noteikumi.