Šāda parādība, tiesa, cilvēku iejaukšanās rezultātā, dabā nav retums - par hibrīdiem sauc dzīvniekus, kuri radušies, krustojot dzīvniekus ar radniecīgiem gēniem, piemēram, vilku un suni.
10 visneticamākie hibrīdi dzīvnieku pasaulē (31)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tīģerlauva Izšķir divu veidu jaukteņus - lauvu tēviņa un tīģeru mātītes (pasaulē lielākie kaķu dzimtas dzīvnieki) vai lauvu mātītes un tīģera (parasti augumā mazāki par saviem vecākiem) pēcnācējus. Abu minēto hibrīdu tēviņi ir neauglīgi, turpretī mātītēm reizēm rodas pēcnācēji. ASV Reto un aizsargājamo sugu institūtā Maiami dzīvo lauvu tēviņa un tīģerienes dēls Herkuless, kura augums sasniedz 3 metrus. Divi šādi dzīvnieki 2004. gadā ir nākuši pasaulē arī Novosibirskas Zoo.
Suņvilks Suņi un vilki krustojas diezgan brīvi. Vilks ir bailīgs dzīvnieks ar izteiktu mednieka instinktu, tā žokļi ir krietni attīstītāki nekā sunim. Vilka un suņa hibrīda uzvedību nevar paredzēt, lai tādu pieradinātu, neiztikt bez rūpīgas dresūras.
Akmens laikmeta cūka Krustojot Temvoras sugas mājas cūku ar mežakuili, rodas tā dēvētās akmens laikmeta cūkas. Tās ir krietni vieglāk pieradināt kā mežacūkas, parasti šos dzīvniekus audzē īpatnējas gaļas ieguvei.
Zebroīdi Tie rodas, krustojot zebru ar zirgu, ēzeli vai poniju. Zebroīdi ir krietni vairāk piemēroti jāšanai nekā zebras, tomēr šie dzīvnieki ir neaprēķināmi un grūti savaldāmi. Vairums zebroīdu nenodzīvo ilgāk kā dažas dienas, jo ir neattīstīti un slimīgi. 2003. gadā kādā Japānas zooparkā zebras un ēzeļa pēcnācējs piedzima vesels, taču nespēj radīt pēcnācējus.
Kamieļlama
Kamieļa un lamas krustojums rodas mākslīgās apaugļošanas ceļā, jo dzīvnieku fizioloģiskās atšķirības bieži vien nepieļauj to dabisku vairošanos. Kamieļlamām parasti ir īsas ausis un garas astes gluži kā kamielim, bet šķelts pakavs kā lamai. Bet pats galvenais - šāds hibrīds nav mantojis kupri.
Polārais grizli Grizlilāča un polārā jeb leduslāča krustojums. Par spīti samērā lielajai ģenētiskajai līdzībai šo sugu dzīvnieki izvairās viens no otra. Nesen amerikāņu zinātnieki Kanādā nošāva lāci, kurš izrādījās pirmais savvaļā atrastais grizli un leduslāča pēcnācējs.
Lauvpards Rodas leoparda tēviņa un lauvu mātītes krustošanas rezultātā tā galva ir saglabājusi lauvas iezīmes, bet pārējais ķermenis vairāk atgādina leopardu. Augumā šie hibrīdi visbiežāk ir lielāki par leopardiem, tiem patīk kāpt kokos un plunčāties ūdenī.
Fazāna hibrīds To iegūst, krustojot zelta fazānu (Chrysolophus pictus) un dimanta fazānu (Chrysolophus amherstiae), hibrīds izceļas ar unikālu krāsojumu.
Delfīnvalis
Ļoti rets hibrīds, savvaļā Havaju salu jūras parkā atrasti vien divi eksemplāri. Viens no tiem vārdā Kekaimalu lieliski pierāda krustošanās "vidusceļu" - tā vecākiem delfīnam ir 88 zobi, valim 44, bet hibrīda mutē var saskaitīt 66 zobus.
Hibrīdu hibrīdi
Jau nākamās pakāpes ģenētiskais eksperiments, kurā krusto tīģera vai lauvas tēviņu un mātīti, kura ir lauvu tēviņa un tīģerienes vai tīģera un lauvu mātītes pēcnācēja. Šādi hibrīdi ir ārkārtīgi reti un atrodas galvenokārt privātīpašumā.