1976. gada 12. augustā Rīgas jūras līcī pie Kauguriem tika izskalots finvalis, kura identificēšanā un eksponātu ievākšanā pirms 30 gadiem piedalījās arī Latvijas Dabas muzeja speciālisti - Anatolijs Beļajevs un Igors Stolbovs.
Arī pirms 30 gadiem Latvijas krastā izskaloja finvali (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finvalis ir otrs lielākais vaļveidīgo pārstāvis. Vislielākais ir zilais valis, kas var sasniegt pat līdz 40 metru garumu. Liecības par finvaļa nokļūšanu Rīgas jūras līcī glabā arī Latvijas dabas muzejs. Muzejā ir aplūkojami 5 šā vaļa muguras skriemeļi, ragvielas plātne, kā arī formalīna šķidrumā saglabāts acs ābols, kuru Latvijas Dabas muzejam dāvināja akadēmiķa Jāņa Stradiņa dēls Pauls Stradiņš. Kā liecina literatūra, izskalotais finvalis bija aptuveni 1-2 gadus vecs tēviņš, kas, spriežot pēc rētas uz galvas un spurām, bija gājis bojā sadursmē ar kādu kuģi. Ķermeņa garums tam bija 14 m, muguras spuras garums 36 cm un astes spuras platums bija 2,6 m.
Zigmunds Skujiņš pēc šā notikuma uzrakstīja garstāstu „Lielā zivs”, kurā tiek aprakstīti vaļa ceļojumi. Varbūt arī šodienas notikums veicinās radīt kādu paliekošu literāru vai citādi radošu vēstures atmiņu nākamajām paaudzēm par šo visnotaļ neikdienišķo notikumu.