Pēc vairāku gadu intensīva darba Latvijas zinātnieki radījuši apvērsumu mežniecības nozarē, izveidojot jaunu apšu veidu. Tas panākts, krustojot parasto apsi ar Amerikā augošo koku. Ātri augošo apšu stādi maksā 40 santīmu. Koks savu maksimālo kubatūru sasniedz 15 gadu laikā, kas ir līdz šim straujākais koku augšanas ātrums.

Hibrīdā apse Eiropā ienākusi pagājušā gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Tā pamazām kļuva populāra visā pasaulē. Tajā laikā pie dažādiem pētījumiem darbu sāka arī Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava, kurā tika veikti pirmie pavairošanas eksperimenti.

"Lai sasniegtu labākus rezultātus, sakrustoja parasto apsi, kas aug visā Eiropā, arī Latvijā, ar Amerikas apsi. Tas ir līdzīgi kā situācijās, kad līdzīgu ģinšu kokus sakrusto. Šīs apses ir bioloģiski tuvas, taču tās aug dažādos apvidos," stāsta Latvijas valsts mežu (LVM) struktūrvienības Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns.

Četrdesmit gadu pieredze

Vecākais hibrīdapšu (Amerikas un parastās apses) klonu stādījums Latvijā atrodas pie Iecavas. Tas ierīkots 1996. gadā ar viengadīgiem stādiem. Vidēji uz hektāru izstādīti 2500 koku. Veicot dažādus pētījumus stādījumā, salīdzināti 24 hibrīdās apses, 5 parastās apses un 2 parastās apses triploidās (tām ir nepareizu hromosomu komplekss, kura dēļ tās nav spējīgas turpmāk vairoties) formas kloni.

"Vidējā visu hibrīdapšu klonu produktivitāte šajā stādījumā 10 gadu vecumā bija 200 kubikmetru uz hektāru, bet piecu labāko sasniedza pat 260 kubikmetru. Tajā pašā laikā parastās apses klonu krāja uzrādīja tikai 98 kubikmetrus uz hektāra. Vidējais hibrīdapšu klonu stumbra caurmērs bija 11 centimetru, un tās sasniedza vidēji krūšu augstumu. Rēķinot ikgadējo hibrīdās apses pieaugumu, to var vērtēt kā 20–25 kubikmetru pieaugumu uz hektāru," precizē G. Grandāns.

Tas nozīmē, ja plānotais hibrīdās apses audzēšanas ilgums ir 20–25 gadi, tad iespējamo produktivitāti var tikai prognozēt. Izvērtējot 40 gadus veco, pirmo Latvijā ierīkoto hibrīdo apšu ģimeņu stādījumu Mežu pētniecības stacijā Kalsnavas mežu novadā, ir aprēķināts, ka tā krāja šobrīd ir 479 kubikmetri uz hektāra.

"Analizējot citu valstu pieredzi hibrīdapšu audzēšanā, veidojot viena klona vai produktivitātē līdzīgu vairāku klonu stādījumus, ir iespējams izveidot viendabīgu audzi, kurā nav izteikta strauja koku diferencēšanās, panākot ciršanas vecumā pilnas biezības audzi ar maksimāli lielu krāju. Tas nozīmē, ka apmēram 20–25 gadu rotācijas ciklā atkarībā no klonu sastāva un augsnes var prognozēt produktivitāti no 300 līdz 450 kubikmetru no hektāra," vērtē G. Grandāns.

Daudz priekšrocību

Daudzi speciālisti ir pierādījuši, ka hibrīdai apsei kā meža plantāciju sugai ir daudz priekšrocību. Visveiksmīgāk šos apšu hibrīdus var izmantot baltās celulozes ražošanā. Tā pārstrādes procesā tikpat kā nav jābalina – var izvēlēties bezhlora balināšanas tehnoloģijas, kas samazina celulozes rūpniecības spiedienu uz apkārtējo vidi.

"Īsā un spurgalotā celulozes šķiedra dod iespēju iegūt ļoti plānu, gludu un mehāniski izturīgu papīru – kvalitatīva papīra izgatavošanai nepieciešams mazāk izejvielu," komentē Stādi un sēklas direktors.

Plašā sakņu sistēma aiztur ievērojamu daudzumu lauksaimniecībā izmantoto minerālmēslu, tādējādi samazinot lauksaimniecības radīto piesārņojumu, ko var uzskatīt par vienu no šo koku priekšrocībām.

"Ātraudzība dod iespēju saražot ievērojamu daudzumu koksnes salīdzinoši īsā laikā: ātraudzībā un koksnes šķiedras kvalitātē tikai nedaudz atpaliek no tropiskajām meža plantāciju sugām – eikalipta un akācijas, tādējādi samazinot rūpniecības spiedienu uz dabiskajām un tradicionālajām mežaudzēm," piebilst G. Grandāns.

Pareiza stādīšana

Hibrīdo apšu stādījumi salīdzinoši ātri sasniedz ciršanai piemērotus izmērus. Piemēram, Somijā kā standarta ciršanas vecums plantācijai tiek pieņemti 25 gadi (parastai apsei tas ir 50 gadu). Šajā vecumā plantāciju vidējie rādītāji: koku augstums 25 m, caurmērs 25 cm un krāja no 250 līdz 300 kubikmetriem no hektāra.

Reklāma

"Kā salīdzinājumu var minēt dažādu sugu plantāciju ražību 25 gados. Piemēram, hibrīdā apse sasniedz 295 kubikmetrus no hektāra, parastā apse – 194, parastais bērzs – 227, savukārt priede – 155. No Somijā iegūtajiem rezultātiem redzams, ka plantāciju mežaudžu ierīkošanai piemērotākās sugas ir hibrīdā apse un bērzs. Šādā gadījumā arī tiek atvieglota papīrmalkas savākšana un samazinātas transporta izmaksas. Formējot parastās apses papīrmalkas kravu (kravas apjoms ir ap 50 kubikmetru), parasti kokvedējai automašīnai ir jāizbrauc maršruts pa vairākām cirsmām, jo Somijā apse tīraudzēs praktiski nav satopama, tā sastopama kā piemistrojums citu sugu mežaudzēs. Savukārt plantācijas gadījumā, kur hibrībā apse ir tīraudzes veidā, jau no 1 hektāra cirsmas platības ir iespējams aiztransportēt 5–6 automašīnas koksnes," norāda G. Grandāns.

Hibrīdās apses plantāciju audzēšana tiek ieteikta trijās ģenerācijās: pēc vienreizējas iestādīšanas (pirmā ģenerācija) tiek plānots arī divas reizes saimniekot uz atvasāju saimniecību. Turklāt atvasējot audzēšanas cikls saīsinās, jo nav nepieciešams laiks iestādīto kociņu sakņu sistēmas izveidei un nostiprināšanai – ar iepriekšējās paaudzes mātes koku sakņu sistēmu atvasājs aug ļoti strauji, ļaujot ciršanas dimensijas sasniegt 20 gados – par pieciem gadiem saīsinot audzēšanas ciklu.

Aizsardzība no pārnadžiem un pelēm

Kā piemērotākais plantācijas ierīkošanas biezums ir atzīts 1200 koku stādu uz hektāra.

"Šī biezība nodrošina pietiekamu kociņu skaitu uz hektāra turpmākajā audzēšanas laikā, pat ja daļa iestādīto kociņu iet bojā. Tajā pašā laikā šāds biezums pieļauj plantācijas audzēšanu bez retināšanas, tātad audzēšanas procesā vēlākos gados nav nepieciešami papildu izdevumi. Bez nezāļu apkarošanas ļoti svarīgi ir stādījumus aizsargāt no dzīvnieku bojājumiem. Lielāko postu šajā gadījumā nodara peles un lielie pārnadži – aļņi un brieži. Peles grauž mazo kociņu mizu sakņu kakla rajonā un var pat mizu nograuzt pilnībā, kas noved pie kociņa bojā ejas. Lai to novērstu, lieto dažādu modifikāciju sakņu kaklu aizsargus no plastmasas, kas saglabājas un aizsargā kociņu 5–6 gadus, bet vēlāk bioloģiski noārdās," stāsta kokaudzētavas Kalsnava vadītāja vietniece Natālija Krivāre.

Aizsargkonstrukcija nedrīkst pieļaut kociņa žņaugšanu, tāpēc tām pakāpeniski ir jāpaplešas, atbilstoši stumbra apakšējās daļas resnuma pieaugumam. Pārnadžu bojājumu novēršanai ir divas metodes – ierīkojot stādījumus cilvēku blīvi apdzīvotā teritorijā, kur pārnadži, piemēram, stirnas, nemēdz uzturēties, vai arī ierīkojot ap 2 metrus augstu nožogojumu.

Ātra ataugšana

Pēc audzes nociršanas atvasāja augšana notiek strauji – apmēram 40–50 tūkstoši atvašu uz hektāra pirmajā gadā, taču jau četru piecu gadu vecumā paliek tikai apmēram 10 tūkstoši atvašu uz hektāra.

"Šajā vecumā vidējais atvašu augstums jau sasniedz 5– 6 m, un tas ir piemērotākais laiks, kad veikt kociņu skaita regulēšanu no 1000 līdz 1200 gabaliem uz hektāru. Turpmākajā audzēšanā citi kopšanas pasākumi nav nepieciešami. Lielais atvašu daudzums ļauj otrajā un trešajā apritē nelietot īpašus aizsardzības pasākumus, jo dzīvnieku nodarītie postījumi pie šāda kociņu blīvuma nav būtiski," precizē G. Grandāns.

Nepieciešamības vai tirgus konjunktūras maiņas gadījumā plantācijas ciršanu var atlikt par 10–20 gadiem, jo arī vecākas audzes ir kvalitatīvas, nav trupes bojātas, stumbri atbilst kvalitatīvu zāģbaļķu prasībām.

Galvenie plusi

Pašreiz ieguldot 40 santīmu par stādu, var iegūt nākotnē izdevīgu meža atjaunošanu un veidot biznesu.

Latvijas zinātnieki atzinuši, ka hibrīdā apse ir perspektīva plantāciju mežaudžu ierīkošanai, veicinot straujāku kapitāla apriti mežsaimniecībā, tajā pašā laikā to audzēšana atbilst ekoloģiskai mežsaimniecībai, jo samazina vides piesārņojumu plantācijām piegulošās teritorijās, kā arī samazina kaitīgo izmešu apjomu pārstrādes procesos.

Latvijā ir iespējams attīstīt vietējās izcelsmes hibrīdo apšu un triploīdo parastās apses klonu pavairošanu un stādu audzēšanu, jo iepriekšējā periodā valstī ir veikta labāko klonu atlase un izstrādāta metodika klonu pavairošanai ar īpašo (meristēmo) metodi. Tas nozīmē, ka pieredzējuši un profesionāli darbinieki ātri var apgūt stādu audzēšanu rūpnieciskos daudzumos.

Lai turpmāk sekmētu šo jauno iniciatīvu, valstī ir jāattīsta zinātniskais darbs pie labāko klonu atlases jau esošajos stādījumos, jāveic jauna hibridizācija, lai rastu izejmateriālu turpmākam selekcijas darbam. Tāpat novārtā nevar atstāt šķirņu reģistrāciju.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma





Kļūsti par reportieri