Kas notiek meža apakšstāvā?

 

Līdzīgi mājai, mežā ir vairāki līmeņi jeb stāvi un katrā ir savi iemītnieki. Cīņa par izdzīvošanu, pamatā par saules gaismu, notiek visos meža līmeņos. Visdzīvelīgākais ir pamežs, kas nebaidās ne no ēnas, ne mitruma.

Pamežu veido krūmāji un zemi koki, kas labi jūtas ēnā. Latvijā tie ir: kadiķi, irbenāji, sausserži, segliņi, krūkļi. Pamežs vienmēr būs zemāks par augstajiem kokiem, kas veido augšējo lapotnes slāni, tieši pateicoties pamežam, augsto koku stumbri kļūst izturīgāki un atbrīvojas no nevajadzīgajiem zariem. Tajos mīt meža sanitāri putni, kas pārtiek no mizā dzīvojošajiem kukaiņiem.

Visapdzīvotākais ir zemākais trūdvielu slānis, kur vienā kvadrātmetrā atrodami līdz pat vairākiem miljoniem iemītnieku: sīko zīdītāju, kukaiņu, mikroorganismu. Baktērijas un sēnes ātri pārstrādā kritušās lapas un zariņus, tāpēc trūdvielu slānis ar laiku nekļūst īpaši biezāks.

Mangroves ūdens mežos

Vēl senie grieķi mangrovju audzes dēvēja par jūrā augošu mežu. Atsevišķas krūmu un koku sugas ir pielāgojušās tropisko upju dūņām klātajām gultnēm, kurās ieplūst arī sāļais jūras ūdens. Sālsūdeni tie filtrē ar lapu un to sakņu starpniecību, kas atrodas virs ūdens līmeņa. Mangrovju audzēs iekļūst pavisam maz saules gaismas, tāpēc zemākajos līmeņos augu praktiski nav. Pameža funkcijas veic aļģes un epifīti, kuriem nav sakņu: orhidejas, sūnas. Zemākajā līmenī aug arī jaunākie koku dzinumi, ja vien stiprāka straume tos neaiznes jūrā. Mangrovju audzēs mīt daudz zivju, arī plēsonīgās piranjas, bet virs ūdens saimnieko putni.

Tropiskie meži

Lietusmežos koku augstums sasniedz pat 30 metrus, plašā lapotne praktiski aizsedz saules gaismu, par ko augiem jācīnās īpaši. Visbiezākā lapotne ir augšējos slāņos, savukārt tieši virs zemes augu praktiski nav. Ēnu pacieš vien pamežam piemērotie augi ar platām lapām, piemēram, alokāzijas. Savukārt papardēm pat ļoti patīk ēnaina vide, kamēr orhidejas un liānas tiecas augstāk, tuvāk gaismai, vijoties gar koku stumbriem. Tropu mežu augsne glabā neskaitāmus sēklu miljonus, kas šādos apstākļos nezaudē dīgtspēju pat simtiem gadu. Ja kritīs kaut viens koks un šīm sēklām uzspīdēs saule, pāris dienu laikā šai vietā izaugs bieza jauna audze. Viena no īpatnējākām tropu mežu iemītniecēm ir augs raflēzija, kurai nav ne sakņu, ne lapu. Tās oranžais pieclapu zieds (sasniedz metru diametrā) pārtiek no trūdošajām organiskajām vielām.

Lapu koku meži

Gandrīz ceturto daļu visas pasaules mežu aizņem lapu koku audzes, kas ik gadu nomet lapotni. Platlapu mežiem pieskaitāmas ozolu birzis un liepu meži; savukārt sīklapu mežos aug apses un bērzi. Šie meži ātri ieaug vietās, kur izcirsti vai vētrās un ugunsgrēkos bojā gājuši skujkoku meži. Sīklapu mežos ir daudz gaismas un mitruma, tāpēc pamežs tajos ir biezs.

Reklāma

Jauktā tipa mežos platlapu koki (ozoli vai dižskābarži) aug plecu pie pleca ar skuju kokiem. Lapu koku mežos pamežs veidojas vairākos stāvos, kur spilgti izteikts ir krūmāju un ogulāju stāvs.

Skujkoku meži

Egļu vēros vai baltegļu audzēs pamežs ir neizteikts, tur neaug ne krūmi, ne zāle, jo trūkst gaismas, ko blīvi aizsedz koku zari. Toties šādos mežos ir daudz jauno eglīšu un paparžu, kā arī sēņu, jo tām tieša saules gaisma nav vajadzīga. Priežu silos gaismas ir vairāk, jo koki neaug tik blīvi. Skujkoku mežos mīt daudz dzīvnieku un putnu, daudzi izmanto zemāko augu līmeni kā pārtikas glabātuvi, veidojot krājumus ziemai celmos un koku dobumos.

Reliktu koku meži

Pēdējo 35-40 miljonu gadu laikā šie meži praktiski nav mainījušies, taču to nav daudz, piemēram, Kalifornijā atrodams sekvoju parks vai Kaukāza ielejās saglabājušās īvju un buksusu audzes. Milzīgās īves veido meža augšējo slāni, bet mūžamzaļie buksusi - pamežu. Pavasarī šajās audzēs zied ļoti daudz sniegpulkstenīšu un ciklamenu.

Polārā tundra

Vispār jau tundra nav īsti mežs, visaugstākie koki - pundurbērzi un pundurvītoli - tur stiepjas tikai līdz pusmetra augstumam. Augi slēpjas starp akmeņiem vai noklāj zemi. Pamežu tundrā veido sūnas un ķērpji, kam skarbie polārie laika apstākļi ir visnotaļ paciešami. Šie sīkaugi labi pārcieš mūžīgo sasalumu, asu vēju, zemās temperatūras un īsu gaišo dienas daļu. Zināmi pat gadījumi, kad herbārijā glabātas kaltētas sūnas pat pēc 20 gadiem spējušas atdzīvoties, nokļūstot ūdenī. Sūnas un ķērpji aug ļoti lēni, tā šķīvja lieluma ķērpju audzei var būt pat 1000 gadu.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma





Kļūsti par reportieri