Dažviet mežos var atrast daudzgadīgu sīpolu dzimtas lakstaugu laksi jeb meža ķiploku, kura lapām piemīt izteikta ķiploku smarža. Daudzi šo augu ir ļoti iecienījuši, lietojot to pārtikā kā salātu sastāvdaļu. Taču reti kurš droši vien zina, ka šis augs ir aizsargājams. Laksis (arī meža ķiploks, mežloks, krieviski - čeremša) ir ierakstīts gan Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā, gan arī Lietuvas un Igaunijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Meža ķiplokus nedrīkst plūkt (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Laksis ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Darbības ar īpaši aizsargājamiem augiem reglamentē Sugu un biotopu aizsardzības likums, kas paredz, ka aizsargājamos augus aizliegts lasīt, noplūkt, izrakt, postīt, kā arī audzēt, kolekcionēt transportēt, dāvināt, pārdot vai mainīt savvaļā ievāktus augus,” stāsta Madonas reģionālās vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore Aija Supe.
Gulbenes rajonā lakša atradņu aizsardzībai ir izveidoti vairāki mikroliegumi Audīles upes krastos. “Ja cilvēks, piemēram, iegādājas māju, kur jau aug laksis, tādā gadījumā viņam ir jānodrošinās ar pašvaldības izziņu, kas apliecina, ka laksis ir izaudzēts dārzā. Taču izrakt mežā un pārstādīt mājās laksi nedrīkst,” saka inspektore.
Vides dienesta speciālisti arī kontrolē. “Maijā tiks kontrolēti mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kur koncentrējas lielākās lakšu audzes. Pārkāpējus pašreiz nav gadījies noķert, taču ir apzinātas vietas, kur novērota lakšu plūkšana. Gulbenē pagaidām nav konstatēti aizsargājamā auga tirdzniecības gadījumi,” norāda A.Supe.
Ja vides dienesta speciālisti konstatēs aizsargājamā auga plūkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai un citas ar likumu aizliegtas darbības, pārkāpējs tiks saukts pie administratīvās atbildības. Fiziskai personai uzliks naudas sodu no 10 līdz 500 latiem, juridiskai personai - 50 līdz 1000 latus, tiks konfiscēti arī aizsargājamie augi. “Ja īpaši aizsargājamais augs būs iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā, pārkāpējam var piemērot zaudējumu atlīdzināšanu vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru aizsargājamās sugas indivīdu,” skaidro A.Supe.