Lai gan ērču izplatība Latvijā šogad ir lielāka nekā citus gadus, nav iemesla domāt, ka būtu gaidāma masveida saslimšana ar ērču encefalītu, jo vakcinācijas līmenis pret šo slimību ir augsts un cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki, apmeklējot vietas, kur sastopamas ērces, Neatkarīgajai atzina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti. Krievijā sākusies pēdējos piecos gados spēcīgākā ērču encefalīta epidēmija, un, pēc valsts galvenā sanitārā ārsta Genādija Oņiščenko teiktā, tā aptvērusi 46 reģionus, inficēto cilvēku skaits pārsniedz 30 000, bet 15 jau miruši. Situāciju sarežģī apstāklis, ka reģionālās varas iestādes nav laikus pasūtījušas nepieciešamos medikamentus un visiem saslimušajiem to nepietiek.
Pastāv arī liela iespējamība, ka epidēmija drīz sasniegs Maskavu, vēsta Krievijas ziņu aģentūras. Anomāli siltās ziemas un agrā pavasara dēļ ērču skaits ir lielāks nekā citus gadus, un tās ir aktīvākas.
Latvijas epidemiologu rīcībā nav oficiālas informācijas, kas apstiprinātu masu medijos minētos datus par ērču encefalīta slimniekiem Krievijā, sacīja SVA pārstāve Elīna Sprūde-Nesenberga. Krievijas federālajā patērētāju tiesību un iedzīvotāju labklājības aizsardzības dienestā Neatkarīgā noskaidroja, ka informācija atbilst patiesībai.
Šosezon ērces bija sastopamas agrāk nekā iepriekšējos gadus – jau marta beigās. Latvijas speciālistu novērojumi liecina, ka atsevišķās vietās ērču blīvums ir 1,5–3,5 reizes augstāks nekā pagājušajā gadā šajā pašā laikā un pieaugusi arī ērču izplatība tām mazāk piemērotās vietās. Ērču savairošanos ietekmē vairāki faktori, no kuriem būtiskākie varētu būt šā gada īsā ziema, kā arī nekoptie, krūmājiem aizaugušie lauki, netīrītie meži un izcirtumi Latvijā, atzina E. Sprūde-Nesenberga. SVA gada pirmajos četros mēnešos reģistrējusi astoņus ērču encefalīta gadījumus. No gada sākuma līdz maijam reģistrēti arī 102 Laima slimības gadījumi (2006. gadā – 63 gadījumi).
Vidējā dabā atrasto ērču inficētība ar ērču encefalīta vīrusu 2006. gadā bija 3,7 procenti, bet cilvēkiem un mājdzīvniekiem piesūkušos ērču inficētība ir ievērojami lielāka – 10 līdz 20 procenti. Ērču inficētība ar Laima slimības izraisītājiem ir vidēji 30% (atsevišķās vietās svārstoties no 15 līdz 40%). Ērču monitoringa rezultāti liecina, ka Preiļos, Ludzā un Daugavpilī vāktās un pārbaudītās ērces nav pārnēsājušas ērču encefalīta vīrusu.
Arī Latvijā ir noteikti tā sauktie endēmiskie rajoni un pagasti, kuros ir reģistrēts visvairāk ērču piesūkšanās un inficēšanās gadījumu. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts vairākos Talsu rajona pagastos, augsti rādītāji ir arī atsevišķās Liepājas un Kuldīgas rajona vietās.
Speciālisti atgādina, ka ērču encefalīts ir slimība, ar ko var saslimt tikai pēc ērces piesūkšanās vai arī lietojot uzturā inficētas kazas pienu, tāpēc aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai neinficētos ar ērču pārnēsātajām slimībām. Svarīga nozīme ir pareizi pielāgotam apģērbam. "Dodoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, galvenokārt pie mežmalām un krūmājiem, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekad nekrīt no kokiem," stāsta E. Sprūde-Nesenberga. Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs būtu jāpielāgo, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces attīstības sākumstadijā ir ļoti sīkas, tāpēc ne vienmēr pamanāmas, bet ir tikpat bīstamas kā pieaugušās ērces. Speciālisti atgādina, ka ērces mājās var ienest arī ar mežā noplūktām puķēm vai zariem.
