Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē tika fiksētas vidēji 120 lielas dabas katastrofas gadā, bet šobrīd - jau aptuveni 500. Kā uzskata organizācijas eksperti, tas saistīts galvenokārt ar globālo sasilšanu, kas padara laika apstākļus aizvien neprognozējamākus.

"Šogad pasaule pieredzējusi plūdus Dienvidāzijā, lielā daļā Āfrikas un Meksikā. Tie skāruši vairāk nekā ceturtdaļmiljarda cilvēku," norādījusi organizācijas vadītāja Bārbara Stokinga. "Un šis gads nav nekāds izņēmums, gluži otrādi - tas apstiprina tendenci, ka šādi meteoroloģiskie notikumi kļūst biežāki, neprognozējamāki, bargāki un skar aizvien vairāk cilvēku."

Pēc "Oxfam" datiem, krasi pieaug tieši plūdu un viesuļvētru biežums un mērogi, kamēr ģeotermisko katastrofu - zemestrīču un vulkānu izvirdumu - skaits minētajā laika posmā nav īpaši būtiski mainījies.

Dabas katastrofās cietušo cilvēku skaits šajos gadu desmitos audzis par 68% - laikā no 1985. līdz 1994.gadam tas bija caurmērā 174 miljoni gadā, bet no 1995. līdz 2004. gadam - 254 miljoni gadā.

"Ir jārīkojas, lai mēs būtu gatavi jaunām katastrofām, citādi humānā palīdzība netiks līdzi to pieaugošajiem mērogiem un tas, ko cilvēce pēdējā laikā sasniegusi, izrādīsies veltīgs," norādījusi Stokinga.

"Oxfam" vērsusies pie rietumvalstu valdībām saistībā ar Indonēzijas Bali salā gaidāmo starptautisko klimata konferenci un aicinājusi iestāties par radikālu vienošanos.

"Bagātajām rietumvalstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijai jārīkojas, lai samazinātu dabas katastrofu risku, uzlabotu sagatavotību tām un nodrošinātu operatīvāku, elastīgāku un taisnīgāku humāno palīdzību," norāda organizācija.

Bali konference, kas norisināsies no 3.decembra līdz 14.decembrim, oficiāli ievadīs divu gadu sarunas par Kioto procesa turpināšanu un paplašināšanu pēc 2012.gada, kad izbeigsies tagadējā Kioto protokola darbība.

"Oxfam" ziņojumā apkopoti Starptautiskās Sarkanā Krusta organizācijas, ANO un Beļģijas Lūvenas universitātes speciālistu savāktie dati.