Laikraksta lasītājs jautā: «Ko darīt, lai kartupeļos nebūtu drātstārpu? Vēlētos ieteikumus šai kartupeļu ražas sezonai.»
Atbild Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Rita Pola:
– Pagājušā gada veģetācijas periodā daudzviet kartupeļu stādījumus bojāja sprakšķu kāpuri, tautā saukti – drātstārpi. Kāpuri apgrauza augu saknes, izaloja kartupeļu bumbuļus. Lai, šoruden novācot kartupeļu ražu, mūs atkal nepārsteigtu izgrauzti kartupeļi, ir svarīgi zināt šā kaitēkļa bioloģiju un ierobežošanas pasākumus.
Sprakšķi ir vaboles, tās dēj olas augsnes virskārtā, pie augu stublājiem, sevišķi vārpatainos laukos, bet kultūraugiem bojājumu nenodara. Kaitīgā stadija – kāpuri – šķiļas apmēram no jūlija līdz augustam. To attīstība augsnē ilgst līdz pieciem gadiem. Kāpuri labprāt mīt skābās un mitrās augsnēs; ja augsnē mitruma mazāk par 25 procentiem – kāpuri iet bojā. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri pārtiek no augu atliekām, vēlāk barojas ar augu apakšzemes daļām. Pieaugušie kāpuri iekūņojas augsnē 10 – 20 centimetru dziļumā. Pēc trim nedēļām izkūņojas jaunās vaboles un paliek ziemot augsnē.
Pirms kartupeļu stādījumu ierīkošanas – rudenī vai pavasarī – ieteicams izskaitīt kāpurus augsnes virskārtā apmēram desmit centimetru dziļumā. Ja vidēji uz vienu kvadrātmetru ir vairāk nekā desmit kāpuru, tad jāsāk šo kaitēkļu ierobežošanas pasākumi. Ja tiek konstatēti 20 – 30 un vairāk kāpuru uz vienu kvadrātmetru, tad būtu ieteicams lauku atstāt melnajā papuvē.
Sprakšķu kāpurus ierobežos: dziļa augsnes apstrāde un regulāra rindstarpu rušināšana; nezāļu, īpaši vārpatas, ierobežošana, jo drātstārpi ļoti labprāt barojas ar vārpatas un citu graudzāļu saknēm; optimālas augsnes reakcijas uzturēšana; augu maiņas ievērošana; sēklas materiāla kodināšana.
Nozīmīgs pasākums sprakšķu kāpuru ierobežošanā ir papuve. Ja lauks atstāts melnajā papuvē, jāveic regulāra augsnes rušināšana, jūnijā šādi aiziet bojā daudz kaitēkļa olu, bet augustā – kūniņu. Var izmantot arī aizņemto papuvi, iestādot vai iesējot agri, apmēram jūnijā, novācamus kultūraugus un līdz veģetācijas perioda beigām regulāri kultivējot.
Sprakšķu kāpuri vairāk bojā augus, kas mēsloti ar paaugstinātām slāpekļa devām. Savukārt kālija mēslojums padara augus izturīgākus, tie drātstārpiem ir netīkamāki.
Kalcija ciānamīdu saturoša mēslošanas līdzekļa lietošana negatīvi ietekmēs sprakšķu kāpuru attīstību un nomāks nezāļu dīgšanu veģetācijas perioda sākumā. Ar šo līdzekli jāmēslo vismaz 10 – 15 dienas pirms stādīšanas. Pirms izmantošanas obligāti jāiepazīstas ar lietošanas noteikumiem.
Drātstārpus iznīcina arī dabiskie ienaidnieki – putni un kurmji. Nelielās platībās var uzlikt ēsmas. 10 – 15 centimetrus dziļi ierok kartupeļu vai dārzeņu mizas, sagraizītus dārzeņus vai mērcētus kviešu graudus un ik pēc 3 – 5 dienām tos atrok, savāc drātstārpus, bet ēsmu saliek atpakaļ, tā rīkojas vairākas reizes.
