Baltijas jūrā lielā karstuma dēļ jau tuvākajā laikā var rasties postoša vētra, kas izraisītu plūdus, jo saules uzkarsētā ūdens virskārta spēj akumulēt nepieciešamo enerģiju. Ir vajadzīga vēl tikai auksto un silto gaisa masu sadursme, tā ziņo laikraksts „Postimees”.
Jūras klimatologs Andress Tarands skaidro, ka brīdī, kad ūdens temperatūra Baltijas jūras augšējos slāņos plašās teritorijās pārsniegs plus 26 grādus pēc Celsija skalas, radīsies enerģijas apjoms, kas ir nepieciešams, lai veidotos viesuļvētra. Lai šo enerģiju iekustinātu, ir vajadzīga vēl tikai silto un auksto gaisa masu sadursme.
Jūras akadēmijas pasniedzējs Arvo Takings piekrīt, ka pašreizējā situācijā viesuļvētras veidošanās patiešām ir reāla. „Ja atšķirība starp aukstajām un siltajām gaisa masām ir pietiekami liela, rodas spēcīgi gaisa strāvojumi, kas var izraisīt viesuļvētru,” norāda eksperts.
To, ka ūdens uzsilšana Baltijas jūrā patiešām ir aktuāla problēma, apliecina arī Vācijas meteorologi, kas norāda, ka pašlaik vairākās vietās Baltijas jūrā ūdens temperatūra divu metru dziļumā sasniedz 21,6 grādus pēc Celsija skalas, kas ir tikpat daudz, cik dažviet Vidusjūrā. Piemēram, Rīgenas salas piekrastē ūdens ir sasilis līdz 22 grādiem, tieši tāpat kā pie Grieķijai piederošās Korfu salas Vidusjūrā.
Ļoti strauja ūdens temperatūras paaugstināšanās Baltijas jūrā ir novērota tieši pēdējo nedēļu laikā. Pirms tam tā ilgstoši turējās ap +17 grādiem.
Pēdējo reizi postoša vasaras vētra Baltijas jūrā Igaunijas piekrastē plosījās 1967. gada augustā. Toreiz vētra nodarīja ļoti lielus postījumus Igaunijas ziemeļrietumu un rietumu daļā, laužot kokus un noplēšot mājām jumtus.
