Pasaules globālās sasilšanas dēļ arī Latvijā mainās klimats. Speciālisti prognozē, ka pēdējā laikā piedzīvotās spēcīgās vētras un lietusgāzes kļūs biežākas un spēcīgākas. Biežāk un postošākas gaidāmas arī citas dabas parādības, piemēram, liels karstums un sausums.
Postošas katastrofas būs biežāk (153)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs portālam TVNET skaidroja, ka biežākas un spēcīgākas dažādas dabas katastrofiskas ir globālās sasilšanas sekas. “Pārmaiņas dabā notiek tik strauji, ka tas ir viens no veidiem, kā daba tiek galā.”
Rotbergs atgādināja, ka pēdējā laikā Latvijā novērotas lietusgāzes, kad īsā laikā nolīst ievērojams nokrišņu daudzums.
Viņš atgādināja, ka pirms kāda laika Rīgā vairākas sievietes gandrīz noslīka, jo pagrabstāvi dažās minūtēs pieplūda pilni.
Latvijā šādām parādībām patlaban nav gatava ne ēku, ne ceļu sistēma. “Protams, ja tā būtu bijis simtiem gadu, mēs atrastu metodes, kā pielāgoties.”
Neierastas parādības neierastā laikā
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa sarunā ar portālu TVNET prognozēja, ka neierastas dabas parādības ļoti intensīvā veidā Latvijā varētu būt biežāk: "No tā neizvairīties."
Turklāt tās var būt neierastā laikā. Biežāk varētu būt gan vētras, gan negaisi, gan lietusgāzes. Tāpat spēcīgāki sausuma viļņi. Arī ziemā snigšana var būt intensīvāka.
Pēdējo gadu pieredze liecina, ka vētras var būt arī neierastās sezonās, viņa atgādināja un vērsa uzmanību, ka iepriekš vētras Latvijā pārsvarā bija rudenī - oktobrī un novembrī, taču pēc šā gadsimta pieredzes spēcīgas vētras var būt arī janvārī.
Tāpat agrāk Baltijas jūra pārsvarā aizsala, taču pēdējā laikā nē. Lai gan pagājušā gada ziema pierāda, ka iespējams arī ilgstošs aukstums, Krūmiņa piebilda.
Klimats maina visu dzīvi
Rotbergs norādīja, ka globālā sasilšana ietekmē ne tikai klimatu. Tās ietekmē mainās arī, piemēram, medicīnas joma. Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka
Eiropā var izplatīties malārija, kas ir tropos sastopama slimība un Eiropā nekad nav bijusi.
Tāpat Eiropas klimatiskajos apstākļos patlaban var izdzīvot klaburčūska, kas izmukusi no kādas kolekcijas.
“Baltijas jūrā atnāk dzīvot kaut kādi citi radījumi, kas te nekad nav dzīvojuši,” viņš minēja vēl vienu klimata radītu pārmaiņu un atzina, ka klimata dēļ var mainīties jūras temperatūra un sāļums un tādējādi tajā var ieviesties citi organismi.
Iepriekš, kad klimats mainījās lēnāk un to tik daudz neietekmēja cilvēki, arī dzīvajai dabai bija vieglāk. Šobrīd pārmaiņas notiek ļoti strauji.
Tādēļ var sagaidīt lielu pārrāvumu lauksaimniecībai svarīgo kultūru ražā. Tāpat var būt dažādu slimību un kaitēkļu invāzijas.
“Ir sarežģītāk dzīvot. Ir jauni apstākļi. To neņemt vērā ir vienkārši vieglprātīgi un bezatbildīgi.”
Zemestrīces Latvijā nebūs
Savukārt zemestrīču skaits, biežums un apjoms saistībā ar globālo sasilšanu gan varētu saglabāties esošajā līmenī: “Domāju, ka zemestrīces nav saistītas ar to. Zemestrīces ir vairāk saistītas ar visiem tektoniskajiem procesiem. Vulkāni, zemestrīces... Tās sistēmas mēs vēl neesam īsti sabojājuši.”
Vētras posta Latviju
Portāls TVNET jau vēstījis, ka pēdējā laikā Latvija piedzīvojusi vairākas spēcīgas vētras un negaisus, kas radījuši lielus postījumus. Šajās kataklizmās cietuši arī cilvēki.