Krievijas amatpersonas vakar atzinušas, ka plašie ugunsgrēki skāruši arī mežu platības, kurās joprojām saglabājies Černobiļas kodolkatastrofas radītais piesārņojums.
Radiācija no Krievijas ugunsgrēkiem sasniegs Baltiju (164)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienotas pirmās četras rindkopas
Lai arī ir izskanējušas bažas, ka Baltijas reģionu varētu sasniegt radiācija no Krievijas mežu ugunsgrēkiem, Latvijā nevienā no 16 radiācijas novērošanas stacijām, kas galvenokārt izvietotas gar valsts robežu, nav konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis, informēja Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra (RDC) direktora pienākumu izpildītājs Jāzeps Malnačs.
Patlaban ir saņemta oficiāla informācija no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras par to, ka Krievijā visi kodolpētniecības centri ir drošībā un visās vietās, kur var būt paaugstināta radiācija, ugunsgrēki ir nodzēsti vai tiek kontrolēti. Radioaktīvās vielas un kodolmateriāli ir novietoti drošās vietās un nerada draudus videi un cilvēkiem. Mežu degšana ziņojumā netiek minēta.
Malnačs stāstīja, ka koki augot var uzņemt radiāciju no augsnes, kas, piemēram, piesārņota pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā.
"Skuju kokiem radiācija uzkrājas skujās, un teorētiski, degot šādiem kokiem, radiācijas piesārņojums gaisā var palielināties.
Taču daba zināmā mērā spēj ar šo problēmu cīnīties. Esmu bijis Černobiļā 2005.gadā, un mani pārsteidza, ka radiācijas līmenis bija zems, tiesa, tur ir plankumu sistēma, kur vietām radiācijas līmenis ir augstāks un vietām zemāks," stāstīja Malnačs.
Gadījumā, ja kaut vienā radiācijas novērošanas stacijā radiācijas līmenis paaugstināsies, operatīvās brīdināšanas grupa uzreiz informēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atbildīgos speciālistus, kas izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Ja valstī paaugstināsies radiācijas līmenis, iedzīvotājiem nevajadzētu uzturēties ārpus telpām, aizvērt logus, izslēgt kondicionierus.
Ekologi brīdina
Ekologi brīdinājuši, ka radionuklīdi, kas varētu atbrīvoties mežu ugunsgrēkos Brjanskas apgabalā, attiecīgos laika apstākļos varētu sasniegt gan Maskavu, gan Austrumeiropu.
Iepriekš daži Krievijas ierēdņi mēģinājuši noliegt, ka šai reģionā vispār deguši meži.
Pēc varas iestāžu sniegtajiem datiem, vakar kopējā liesmu pārņemtā platība Krievijas vidienē samazināta par pusi, tomēr reģionā joprojām plosās simtiem ugunsgrēku.
Radiācija no Krievijas mežu ugunsgrēkiem var sasniegt Baltijas reģionu
Kā aprēķinājuši vācu meteorologi, ja pēc mežu ugunsgrēkiem Brjanskas apgabalā Krievijā atmosfērā nokļūs radioaktīvās daļiņas, tās var sasniegt Baltijas jūru divās dienās, trešdien vēsta portāls "Postimees".
Vācijas Nacionālā meteoroloģiskā dienesta (DWD) paziņojumā presei teikts, ka
ugunsgrēki Brjanskas apgabala mežos, kas piesārņoti pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, var izmest atmosfērā radioaktīvas daļiņas, kuras var sasniegt Baltijas valstis, Austrumeiropu un Zviedriju divu diennakšu laikā,
vēsta "Welt-Online".
Kā liecina prognozes, šīs nedēļas nogalē Krievijas mežu ugunsgrēku dūmi izplatīsies virs Baltijas jūras reģiona.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Brjanskas apgabala pārvaldes priekšnieks intervijā portālam "Vesti.ru" teica: "Pašlaik ugunsgrēku piesārņotajos Brjanskas apgabala mežos nav, stāvoklis tiek kontrolēts. Mums ir novērošanas punkts, kurā astoņas reizes diennaktī tiek mērīts radiācijas līmenis. Nekādas radiācijas fona izmaiņas Brjanskas apgabala teritorijā saistībā ar nenormālo karstumu un mežu ugunsgrēkiem nav novērotas."
Iepriekš tika ziņots, ka tikai Brjanskas apgabalā vien piesārņotajās vietās ir aptuveni 30 ugunsgrēku perēkļu. Aģentūra "Interfax" pārraidīja informāciju par ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies pašreizējā lielajā karstumā mežos, kas piesārņoti ar radionuklīdiem pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā.