Lai gan Latvijā jau mēnesi valda sals un zemi klāj sniegs, astronomiskā ziema sākas tikai šonedēļ - trešdien, 22. decembrī, plkst. 1.38. Tas būs ziemas saulgriežu punkts.
Sākas astronomiskā ziema (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gada garākā nakts un īsākā diena
Nakts uz trešdienu būs gada garākā nakts, savukārt 22. decembris būs gada īsākā diena - saules spīdēšanas ilgums būs no 6 stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz 7 stundām un vienai minūtei valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes veiktie aprēķini.
Astronomiskās ziemas pirmajā dienā saule visagrāk - plkst. 8.39 - lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ventspils pusē - plkst. 9.14. Saule visagrāk rietēs Alūksnes novada Pededzes pagastā, kur saulriets būs jau plkst. 15.26, bet Rucavas novadā saule rietēs plkst. 16.02.
Rīgā 22. decembrī saule lēks deviņos no rīta, rietēs plkst. 15.44, tādējādi saules spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un 44 minūtes. Salīdzinājumam - gada garākā diena, 21. jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un 52 minūtes gara.
Saule stāv uz vietas
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu. Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka.
Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Meteoroloģiskā ziema Latvijā iestājās 25. novembrī, kad valsts lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.
Astronomiskais pavasaris sāksies 2011. gada 21. martā plkst. 1.21.