/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/10036874t1hc983.jpg)
"Fukušima 1" avārijas seku novērsēji medijos tiek nodēvēti par "pēdējiem samurajiem". Pirmajā intervijā brīvprātīgo darba vadītājs stāsta par AES pieredzēto - viņi saņem milzīgu radiācijas apstarojumu un zaudēt brīvprātīgajiem vairs neesot ko.
Intervija ar AES "pēdējiem samurajiem": mums nav ko zaudēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens no avārijas seku likvidatoriem, 39 gadus vecais Kazuma Jakota, kurš vada brīvprātīgo strādnieku komandu, sniedzis pirmo interviju laikrakstam "La Repubblica". Viņš pastāstīja, ka par brīvprātīgajiem darbā AES piesakoties cilvēki, kuri zaudējuši visu: darbu, ģimeni un draugus - cīņa ar radiāciju viņiem kļuvusi par jaunu dzīves jēgu.
Brīvprātīgo galvenais uzdevums esot aizvākt radioaktīvās reaktora atlūzas, kas radušās pēc sprādzieniem. Speciālistiem arī jāuzstāda jauni kabeļi, lai reaktoros atjaunotu elektroapgādi, kas nepieciešama reaktoru dzesēšanas sistēmu darbam. Tāpat vienlaikus arī jānodrošina reaktoru dzesēšana ar jūras ūdeni. Tomēr Jakota uzsvēra, ka AES notiekošais līdzinoties sacensībām ar laiku - ik diena nesot jaunas problēmas.
Radiācija arvien pieaug, brīvprātīgos atrast būs grūti
Radiācijas ierobežošanas darbi AES kļūstot jo dienas, jo bīstamāki - pagājušajā nedēļā divi darbinieki tika nogādāti slimnīcā pēc nonākšanas saskarmē ar radioaktīvo ūdeni, kas izplūdis no viena reaktora. "Darba apstākļi kļūst arvien bīstamāki, tāpēc atrast jaunus tehniķus, kas gatavi riskēt ar savu dzīvību, būs grūti."
Strādnieki "Fukušimā" pavadot 48 stundas - pēc tam viņiem ir tiesības izbraukt ārpus bīstamās radiācijas zonas robežām, lai atpūstos un izvairītos no maksimālās radiācijas devas saņemšanas. Nemitīga atrašanās AES tuvumā ir ārkārtīgi bīstama, jo strādnieki saņem milzīgu apstarojumu, viņš skaidro.
Darba laiks parasti esot no 10 rītā līdz 17 vakarā, taču dežūrstrādnieki AES paliekot arī nakts laikā. Jautāts, vai brīvprātīgie ir pienācīgi nodrošināti ar nepieciešamo aprīkojumu, Jakota saka:
"Mums ir aizsargtērpi, pāris darba cimdu ar dubultu aizsargslāni un aizsargmaska sejai.
Mums iedalīti arī lukturīši, jo darbi lielākoties notiek tumsā."
Guļ uz svina matračiem ēkā AES teritorijā
Radiācijas likvidēšanas darbu veicēji dzīvo divstāvu ēkās, kas uzceltas pagājušā gada jūlijā AES teritorijā. Pēc Jakotas sacītā, apstākļi tur esot ļoti smagi. Gultasvietas ierīkotas uz svina matračiem, kuru uzdevums ir cilvēkus maksimāli aizsargāt no radiācijas. "Cilvēki guļ it visur: apspriežu telpās, koridoros, blakus vannas istabām. Guļam ar visām drēbēm uz grīdas."
Tīra ūdens trūkuma dēļ strādniekiem nav iespējas nomazgāties vai nomainīt drēbes. "Mūsu štābā ir vēl viena problēma:
ārējās radiācijas dēļ mēs nevaram ieslēgt ventilāciju. Visu laiku mēs esam spiesti būt maskās."
Radiācija viņu nebaida, drīzāk uztrauc sadzīve, apgalvo Jakota. "Es gribētu, lai mums vismaz tiktu piegādāts silts ēdiens: ir ārkārtīgi grūti iztikt tikai no vitaminizētiem batoniņiem un konserviem. Ceru, ka mūsu prasību kāds izdzirdēs un kaut kas drīzumā uzlabosies."