35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap Zemi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumu centra SKDS 2011.gada martā veiktās aptaujas rezultāti atklāj ne pārāk glaimojošu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju zināšanām atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā, piemēram, lai gan tas, ka nevis Saule riņķo ap Zemi, bet gan Zeme ap Sauli, tika atklāts jau 16. gadsimtā, bet pēdējo paaudžu laikā tas visiem kā pamatpatiesība tiek mācīts jau skolā,
izrādās, ka vairāk kā trešā daļa (35%) Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās - viņi ir pārliecināti, ka Saule riņķo ap Zemi.
Cilvēki dzīvojuši kopā ar dinozauriem
Aptaujas dati liecina, ka dažāda veida maldi Latvijā ir plaši vai pat ļoti plaši izplatīti arī daudzos citos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā saskaņā ar aptaujas datiem 72% iedzīvotāju domā, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, 63% ir pārliecināti, ka antibiotikas iznīcina vīrusus tikpat labi kā baktērijas,
39% domā, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem,
bet 15% uzskata, Zeme pilnībā apriņķo ap Sauli viena mēneša laikā. Savukārt 14% nepiekrīt tādam atklājumam, ka pašreizējie cilvēki ir attīstījušies no agrīnām cilvēku sugām, 11% nedomā, ka Zemes centrs ir ļoti karsts, bet 7% nedomā, ka skābeklis, kuru mēs elpojam, rodas no augiem.
Diemžēl aptaujas dati ir ļoti neglaimojoši pašreizējās Latvijas izglītības sistēmas darba kvalitātei, norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
"Ja vēl var pieņemt, ka gados vecāki cilvēki dažādas skolā mācītas pamata patiesības laika gaitā ir aizmirsuši, tad tiem, kuri vēl aizvien mācās vidusskolā vai izglītību ir ieguvuši pēdējo gadu laikā, tās vajadzētu atcerēties un zināt daudz labāk. Taču šā pētījuma rezultāti to neapstiprina. Saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem uz visiem aptaujā iekļautajiem ar zinātni saistītajiem jautājumiem nepareizas atbildes ir snieguši apmēram tikpat bieži cik Latvijas iedzīvotāji caurmērā."
Nepamatoti plaši lieto antibiotikas
Diemžēl atsevišķu maldu plašā izplatība būtu vērtējama ne tikai kā smieklīgs kuriozs, bet tai var būt arī ļoti nevēlamas un pat kaitīgas sekas.
Tā, piemēram, jādomā, ka tieši iedzīvotāju sliktās zināšanas par antibiotiku patieso iedarbību ir cēlonis to nepamatoti plašajai lietošanai.
Tā rezultātā pēdējā gadu desmita laikā aizvien biežāk mediķi atklāj pret antibiotikām rezistentas bīstamas baktērijas, kas mutāciju rezultātā ir radušās tieši nepamatoti plašās antibiotiku lietošanas dēļ, norāda Kaktiņš.
Līdzīgu pētījumu šā gada janvārī Krievijas iedzīvotāju vidū veica sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM*, kas atklāja, ka ļoti liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo ar maldīgiem priekšstatiem par dažādām zinātnes pamatpatiesībām. Pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju maldu līmenis vairumā jautājumu ir pat lielāks, bet dažos jautājumos pat ievērojami lielāks nekā Krievijā.