Aiz restēm par mežu postīšanu!

Valsts policijas preses pārstāvis Andis Rinkevics portālam TVNET apstiprināja, ka par nelikumīgu koku ciršanu ir paredzēta kriminālatbildība. Uz to attiecas Krimināllikuma 109.pants par patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu.

Var piespriest arī arestu un piespiedu darbu

Viņš skaidroja, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām (KL 109.p.1.d.).

Savukārt par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām (KL 109.p.2.d.).

Bet par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām (KL 109.p.3.d.).

Šogad ierosināts vairāk nekā 200 lietu

Valsts policija, konstatējot patvaļīgu koku ciršanu, ja tajā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, sāk kriminālprocesu.

Rinkevics norādīja, ka patlaban nav iespējams iegūt informāciju par pagājušajā gadā sāktajiem kriminālprocesiem pēc šā panta. Bet

šā gada sešos mēnešos Valsts policija sākusi 214 kriminālprocesus.

Tostarp pēc šā panta 1.daļas sākti 164 kriminālprocesi, pēc otrās daļas - 28 kriminālprocesi. Skaitliski vismazāk kriminālprocesu sākts pēc panta trešās daļas - 22 kriminālprocesi.

Tiesa nosaka soda bardzību

Kriminālprocesa ietvaros tiek veikta pārbaude un konstatēts, vai noziedzīgs nodarījums ir bijis, un lieta nodota vajāšanai. Lēmumu par soda bardzību, veidu un tā apjomu piemēro tiesa.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice portālam TVNET pastāstīja, ka saistībā ar šo likuma pantu šogad pirmajā pusgadā kopumā notiesāts 21 cilvēks. Tostarp

brīvības atņemšana līdz gadam piespriesta vienam, bet nosacīti sodītas sešas personas.

Vienam piespriests naudas sods, bet vēl 13 cilvēkiem noteikts piespiedu darbs.

Savukārt pērn visā gadā kopumā notiesāti 34 cilvēki. Brīvības atņemšana līdz gadam piemērota vienam, bet brīvības atņemšana no viena līdz trim gadiem - vēl vienam cilvēkam. Nosacīti sodītas 18 personas, naudas sodu saņēmuši divi cilvēki, bet pie piespiedu darba tikuši 12 cilvēki.

Naudas soda apjoms statistikā neparādoties, Brice piebilda un atgādināja, ka pēc likuma naudas sods var būt līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

Ne tikai kriminālsods

Tikmēr policijas pārstāvis atgādināja, ka par pārkāpumiem vides jomā ir paredzēta arī administratīvā atbildība. Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikta atbildība par meža iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī par darbību veikšanu meža zemēs bez apliecinājuma.

Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem,

bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par darbības veikšanu meža zemēs bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem.

Kopumā šogad Valsts policija ir sastādījusi un nosūtījusi atbildīgajām institūcijām četrus protokolus par meža iznīcināšanu vai bojāšanu un 16 protokolus par darbības veikšanu meža zemēs bez apliecinājuma.

Jautājumi par sodu gan nav Valsts policijas kompetencē. Tādēļ portāls TVNET vērsās pie Valsts meža dienesta. Tā preses sekretārs Selva Šulce TVNET sacīja, ka dati par pirmajā pusgadā pieņemtajiem lēmumiem vēl nav apkopoti. Tie varētu būt tikai jūlija vidū.

Vairāk nekā tūkstotis pārkāpumu

Taču ir pieejami dati par pērno gadu. Meža dienests 2010.gadā konstatējis 1037 meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus. Vairumā gadījumu sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.

Vairāk par pusi veidoja patvaļīgas augošu koku ciršanas gadījumi.

Visvairāk pārkāpumu bija ap Rīgu, Dienvidkurzemes, kā arī Ziemeļvidzemes virsmežniecībā.

Kopumā nelikumīgi izcirsta koksne gandrīz 17 tūkstošu kubikmetru apjomā, nodarot videi kaitējumu, kas aprēķināti kā mežam nodarītie zaudējumi gandrīz 500 tūkstošu latu apjomā. Tai skaitā valsts mežos – 94,5 tūkstoši latu, bet pārējos mežos – 387,6 tūkstoši latu.

Nepienācīgi atjauno mežus

Otru ievērojamāko daļu no konstatētajiem pārkāpumiem veido meža atjaunošanas prasību pārkāpumi. Pērn bija 255 šādi pārkāpumi.

Pilna informācija no Valsts meža dienesta par pērno gadu pieejama raksta resursos.