/nginx/o/2018/07/16/9816717t1h46a6.jpg)
Izskatot grozījumus Meža likumā, atbildīgā darba grupa šonedēļ secināja, ka meža ciršanas apjomi ir optimāli un tos iespējams palielināt. Savukārt deputāts un kādreizējais Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Uģis Rotbergs uzskata, ka patlaban jārunā par atbildīgo personu un institūciju attieksmes maiņu pret mežiem.
Komentējot šos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra Arvila Ašeradena izteicienus, Rotbergs vērsa uzmanību uz valsts likumā un politikā noteikto ilglaicīgas mežsaimniecības mērķi.
Tas ietver ne tikai ekonomiskos, bet arī vides, sociālos un citus aspektus.
Koksnes izciršanas aprēķini ir nepieciešami, bet nav pietiekami, lai spriestu par ilglaicīgu mežsaimniecību, Rotbergs teica un paskaidroja, ka klasiski mežsaimnieki rūpējušies par koksnes plūsmu, bet ne par daudzām citām jomām.
Meži nav tikai koksnes avots.
Viņa vērtējumā, sabiedrība laika gaitā ir mainījusi attieksmi pret mežiem, piemēram, protestējot pret kailcirtēm un ogošanas ierobežojumiem. Taču nostāja būtu jāmaina arī atbildīgajām amatpersonām un institūcijām.
Dokumentos viss ir
Dokumentos ilglaicīga mežsaimniecība un tās pazīmes esot raksturotas, taču "pieklibo" to realizēšana dzīvē.
Mežu politika patlaban neaizliedzot cirst kokus, taču tajā norādīts, ka jāievēro arī citas jomas un intereses. "Tam jābūt lineālam, ar ko mērīties ar krāniņiem," Rotbergs noslēgumā akcentēja.
Viņš sarunā arī vērsa uzmanību uz dokumentos noteikto ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas definīciju: "Mežu un mežaiņu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām."
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)