Valsts meža dienesta (VMD) vērienīgā reorganizācija nav vajadzīga. Tā uzskata iepriekšējais dienesta vadītājs Jānis Kinna. Viņš intervijā portālam TVNET atklāj, ka amatu pametis, jo nav vēlējies paklausīt zemkopības ministram Jānim Dūklavam un viņa uzstādījumam par dienesta reorganizāciju. Viņš to uzskata par nevajadzīgu un nelietderīgu – tā nojaukšot pastāvošo pārbaudīto kārtību.
Viņš stāsta, ka līdz ar Dūklava kļūšanu par zemkopības ministru VMD un citi Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzībā esošie dienesti tikuši represēti.
Tā sakot – tiem “iesita pa pirkstiem”, lai netraucē uzņēmējiem dzīvot. No represijām esot cietis ne tikai VMD, bet arī Pārtikas un veterinārais dienests.
Tā kā Kinna kā primāro esot nostādījis lēmumu likumību un pamatotību, nevis amatus un paklausīšanu dažādām pavēlēm pa telefonu, tad ministrijas vadībai radusies nepatika pret Kinnu. Viņš apgalvo, ka
bijis imūns pret telefoniskām pavēlēm
un neesot steidzies tās izpildīt, ja nav bijis likumiska pamata.Kinna stāsta piemēru – pie viņa atnācis ASV vēstniecības Latvijā administratīvais vadītājs un pieprasījis zemes transformācijas atļauju, pretējā gadījumā draudot sūdzēties ārlietu ministram. Viņš neesot piekritis bez pamatojuma izsniegt atļauju – nācies vien vēstniecībai iet likumīgo ceļu un iesniegt visus nepieciešamos dokumentus.
Kinna vērtē, ka uzstādījums sūdzēties ārlietu ministram ir smieklīgs.
Lūzuma punkts
Viņš atklāj, ka attiecības starp ministru un viņu vēl vairāk saspringa, kad bija jālemj par ciršanas tāmes aprēķiniem nākamajiem pieciem gadiem – 2011.-2015. gadam. Industrijas un arī ministra vēlme bijusi valsts mežos cirst vairāk. Taču VMD iebildis.
Protams, industrija par to nebija un nav laimīga, taču tai bija jāsamierinās. Kinna gan zina stāstīt, ka ir veids, kā ierobežojumus apiet. Patlaban noteikta summa, kuru nedrīkst pārsniegt piecu gadu laikā. Tādējādi cirtēji ik gadu varētu cirst vairāk nekā loģiski pieļaujamo piektdaļu un pēc tam nostādīt valdību fakta priekšā, ka atļautais daudzums ir nocirsts un vajadzētu lemt par papildu apjomu.
Kinna norāda, ka krīzes gados VMD budžets tika būtiski samazināts, taču ar šādu samazinājumu saskārās arī citas valsts iestādes. Lai arī VMD piešķirtais naudas apjoma samazinājums bija katastrofāls, dienesta vadītājs par to īpaši neraud.
Samazināto līdzekļu dēļ Kinna turpinājis iesākto dienesta reorganizāciju. Neskatoties uz to, ministrs pavasarī izdeva rīkojumu par atkārtotu reorganizāciju. Bija prasība pēc mežniecību likvidācijas, atstājot tikai virsmežniecības.
Lai arī Kinna salauztās kājas dēļ mājās slimoja, tomēr viņš atgriezās darbā un izstrādāja ministra prasīto koncepciju. Tās būtība gan bija cita, nekā prasīja ministrs, - tā paredzēja virsmežniecību likvidāciju, bet mežniecību atstāšanu. Pēc vairāku nedēļu klusuma ministrs paziņoja, ka šī koncepcija neatbilst viņa rīkojumam, un lika izstrādāt jaunu. Kinna tam nepiekrita un tādēļ uzrakstīja atlūgumu. Viņš uzskata, ka jaunā
reorganizācija vājinās dienesta darbu.
Bijušais VMD vadītājs cer uz jauno zemkopības ministru un viņa rīcību, mainot iecerēto reorganizācijas laiku.Esošā sistēma sevi pierādījusi
Kinna atgādināja, ka vēsturiski mežniecības bija pamatstruktūras, kuras nodarbojas ne tikai ar koku ciršanu, bet arī stādīšanu, slimību ierobežošanu, postījumu novēršanu, ugunsgrēku apkarošanu. Pēc 2000.gada meža nozares reformas mežniecības nodarbojas ar visu mežā notiekošo procesu un darbību uzraudzību.
Mežsargu un mežziņu sadarbība ir visā pasaulē atzīts modelis, kas pierādījis savu efektivitāti un dzīvotspēju. Mežsarga un mežziņa attiecībās bija skaidra hierarhija un pienākumu sadale.
Kinna uzsvēra, ka mežniecībās līdz šim ne tikai uzraudzīja meža teritoriju, bet arī vēroja dabu, strādāja ar cilvēkiem – gan meža īpašniekiem, gan tūristiem, sēņotājiem, ogotājiem, medniekiem un kvadraciklistiem.
Viens cilvēks nevarēs visu izdarīt tik labi.
Pēc reorganizācijas plānotā jaunā sistēma būs nepārbaudīta un nesastrādājusies. Tikai laiks parādīs, vai tā būs labāka.Taču Kinna vērš uzmanību, ka jau viņa vadīšanas laikā dienests nebija sastindzis un tajā notika daudz pārmaiņu. Būtiski, ka dienesta darbinieku likumīgos lēmumus nevarēts atcelt, pat ja kādam tie nepatika.
Pieaugs korupcijas risks
Līdz ar jauno sistēmu ievērojami pieaug korupcijas risks, jo vienam cilvēkam dotas ļoti lielas tiesības pieņemt lēmumus. Tas ir pretrunā ar korupcijas apkarošanā pieņemto “četru acu principu”. Iepriekš šos pašus lēmumus pieņēma vairāki cilvēki.
Šaubās par iespējām mainīt sistēmu
Vērtējot jauno VMD vadītāju Krēsliņu, Kinna saka, ka jaunais vadītājs ir ļoti spēcīgs mežu likumdošanā. Viņš visu mūžu strādājis mežu nozarē.
Taču vienlaikus Kinna šaubās, ka Krēsliņam izdosies bez lieliem satricinājumiem nojaukt senu, pārbaudītu un darbojošos sistēmu, kurā bija skaidri spēles noteikumi, un radīt labāku sistēmu. Lai tas izdotos, jābūt ļoti labam vadītājam. Tas ir ļoti grūts darbs, jo
mežā strādājošie jau ar mātes pienu iezīduši līdzšinējo kārtību un tās noteikumus.
Kinna ir dzirdējis par Krēsliņa “skeletiem skapī” - savulaik par pasūtījumu dalīšanu ar sevi saistītām firmām zaudēja amatu kā virsmežzinis (pēc tam amatu viņš atguva). Kinna par “skeletiem” neinteresējās, jo šīs Krēsliņa darbības notika, pirms Kinna kļuva par dienesta vadītāju.
Pats Kinna joprojām dakterē salauzto kāju, bet jau drīzumā plāno atgriezties darba dzīvē. Viņš esot atvērts piedāvājumiem.













