Pirmdien, 19.decembrī, Gulbenē, Spārītes parkā, uz taciņas, kur ziemā vijas slēpošanas trase, nelikumīgi nozāģēta apmēram desmit metrus augsta egle, lai pēc tam varētu nogriezt un līdzi aiznest tās kuplo galotni. Pēc „Dzirksteles" vērojumiem, vēl pirmdienas rītā egle stāvēja savā vietā. To zemē nav noguldījusi vētra, kā varētu domāt, jo gludā zāģējuma vieta stumbrā ir skaidri redzama, tāpat arī vietā, kur nogriezta koka galotne.
Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte „Dzirkstelei" saka, ka diemžēl Gulbenē šāda aina ir vērojama katru gadu pirms Ziemassvētkiem.
„Protams, lielas egles galotne izskatās un arī smaržo pavisam citādi nekā maza eglīte. Cilvēki labi zina un saprot, ka zāģēt koku galotnes dēļ nedrīkst. Nedrīkst vispār nevienu egli zāģēt pilsētas parkā! Tomēr tas notiek. Diemžēl nevaram noskaidrot, kurš to ir izdarījis, un sodīt vainīgo," bilst L.Miezīte.
Viņa atgādina, ka „Latvijas Valsts meži" atļauj iedzīvotājiem nocirst vienu eglīti(līdz trīs metrus garu) katras ģimenes vajadzībām, izvēloties kociņus valsts mežā - grāvmalā, ceļmalā. Eglītes kategoriski ir aizliegts zāģēt jaunaudzēs. Valsts meži ir izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju starp daudziem privātajiem, pašvaldību un citu īpašnieku mežiem, tāpēc, lai nerastos konflikti, ieteicams pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs. Visdrošāk to var noskaidrot mežsaimniecībās. Savukārt iedzīvotājiem nav jāklusē, bet jāziņo policijai, ja pamana nelikumīgus egļu zāģēšanas gadījumus.
Daudzas ģimenes izvēlas arī citu, videi draudzīgāku variantu. Tā vietā, lai egli nocirstu, var to iegādāties podiņā kokaudzētavās.
M.Miezīte arī uzskata, ka nav saprotama vēlme nocirst un rotāt egli īsajam Ziemassvētku un Jaungada sagaidīšanas priekam. Kāpēc gan neizrotāt kādu mežā vai parkā augošu kociņu. Tikai rotājumiem ir jābūt dabiskiem. Piemēram, āboliem un burkāniem, kas kā svētku greznuma mantiņas iesietas vilnas dienā un iekarinātas eglītes zaros - zvēriem un putniem
