Saskaņā ar pirmdien veiktajiem mērījumiem biezākais ledus sedz Daugavu pie Jēkabpils un Daugavpils - attiecīgi 52 un 55 cm, kā arī Ogri pie Lielpečiem - 51 cm. Savukārt plānākais ledus izmērīts Daugavā pie Jersikas un Rēzeknē pie Griškāniem - 28 cm.

Gauju pie Carnikavas klāj 41, pie Valmieras - 48 cm biezs ledus, savukārt Lielupi pie Kalnciema sedz 40, pie Jelgavas un Mežotnes - 45, bet pie Staļģenes - 31 cm biezs ledus vāks.

Par 30 cm biezāks ledus ir arī citās ūdenstilpēs, tostarp 31 cm Dubnā pie Sīļiem, 36 cm Mūsā pie Bauskas, 37 cm Pļaviņu ūdenskrātuvē un 45 cm Aiviekstē pie Lubānas.

Savukārt Latvijas piekrastes ūdeņi, kā arī Rīgas jūras līča lielākā daļa ir brīva no ledus. Tas saglabājas līča ziemeļos, kur ledus biezums saskaņā ar Igaunijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta sniegto informāciju ir 30-50 cm, vietām vējš un viļņi izveidojuši augstākus ledus krāvumus.

Sniega segas vidējais augstums otrdienas rītā Latvijas lielākajā daļā bija 10-25 cm, tostarp Rīgā 20 cm. Alūksnes un Siguldas apkaimē bija aptuveni 30 cm, bet Kurzemē pie jūras vietām tikai 6-7 cm sniega.

Otrdien Latvijas lielākajā daļā palaikam snieg un puteņo, bet vietām Rietumlatvijā arī nedaudz līst. Sinoptiķi brīdina, ka stiprāki nokrišņi un arī stiprāks vējš Latvijā gaidāms nedēļas vidū, galvenokārt ceturtdien, kad daudz līs, iespējams arī stiprs sniegputenis un vētra.

Ja Kurzemē un Zemgalē stipri līs, straujā ūdens līmeņa paaugstināšanās dažās upēs var izraisīt ledus iešanu un palus. Pašreizējās prognozes liecina, ka daļa nokrišņu būs sniegs un gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +4 grādiem, tādējādi mazinot palu risku, tomēr gaidāmā lietus un kūstošā sniega dēļ jārēķinās ar pamatīgu šķīdoni daudzviet valstī.