Piektdien, sākot no valsts dienvidrietumiem, mākoņi daudzviet aizklās debesis un vietām atnesīs nelielu īslaicīgu lietu. Savukārt 4.maija vakarā Latvijai no dienvidrietumiem var tuvoties dažas lietusgāzes.
Piektdien mākoņi pamazām aizklās debesis; lietus neliels (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu vējš. Saule gaisu sasildīs līdz +17..+22 grādiem, nedaudz zemāka gaisa temperatūra gaidāma Rīgas jūras līča piekrastē Kurzemē, kā arī zem biezākiem mākoņiem.
Rīgā debesis kļūs pārsvarā mākoņainas, dienas otrajā pusē var nokrist dažas lietus lāses. Pūšot mērenam dienvidaustrumu vējam un palaikam spīdot saulei, gaiss sasils līdz +19 grādiem.
Virs Skandināvijas dienvidiem pastiprinās ciklons, tas ietekmē laikapstākļus Latvijā. Šogad 4.maijs ir krietni siltāks nekā pērn un aizpērn, kad dienas vidū valsts lielākajā daļā bija tikai +4..+8 grādi.
4.maija rītā visā valstī saulains laiks
4.maija rītā Latvijā ir maz mākoņu un spīd saule, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.
Gaisa temperatūra plkst.6 bija 0..+6 grādi, līdz nullei gaiss atdzisa vietām Vidzemē, kā arī Jelgavas novērojumu stacijā. Patlaban gaiss strauji silst, pūš lēns līdz mērens austrumu vējš.
Rīgā saulains laiks, pūš austrumu vējš ar ātrumu 3-5 metri sekundē, gaisa temperatūra īsi pirms plkst.7 bija +7 grādi.
Maksimālā gaisa temperatūra ceturtdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no +10,6 grādiem Ventspils ostā līdz +21,4 grādiem Jelgavā, kur laikā ap saullēktu tika reģistrēti -0,5 grādi, bet deviņos vakarā bija vairs tikai +9 grādi. Līdzīgas temperatūras svārstības bija arī Jūrmalā un Rīgā.
Eiropā joprojām ap +30'
Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 3.maijā tika reģistrēta Bulgārijā, Moldovā, Rumānijā un Ukrainā, kur gaiss vietām sakarsa līdz +32..+33 grādiem.
Daudzviet Eiropā ceturtdien plosījās negaisi, tostarp Horvātijā negaisa izraisīta vētra paņēma viena cilvēka dzīvību. Vācijā vairākas mājas cieta no zibens spērieniem, savukārt Polijas dienvidu daļā daudzviet bija spēcīga krusa, kas vietām izveidoja vairākus centimetrus biezu slāni, bet lielāko krusas graudu diametrs sasniedza trīs centimetrus, liecina Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzē apkopotā informācija.