Klimata pārmaiņu rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropā, intervijā žurnālam «Lietišķā Diena» prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
Klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā sniegs var kļūt par retumu (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klimats tiešām mainās
«Pirmām kārtām jāatzīst, ka klimats tiešām mainās. Es neteiktu, ka ir novērojama krasa pasiltināšanās, bet gan ir klimata pārmaiņas. Dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet - paliek vēsāks. Ir arī atsevišķas pasaules vietas, kur ir novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos,» situāciju kopumā raksturo meteorologs.
Tajā pašā laikā Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un no tā nav izsprukusi arī Latvija, kur pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši šis temperatūras kāpums pie mums ir vērojams ziemā - periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.
Vīksna norāda, ka ir jāapbēdina snovbordisti un citu ziemas sporta veidu cienītāji -
stabilā sniega sega kļūst mazāka un mazāka, un ir paredzams, ka tuvākajā laikā šis process turpināsies.
Sniegs nekļūs par ļoti lielu retumu, bet tā sega būs aizvien mazāka, it sevišķi Kurzemē un citos reģionos, kas ir tuvāk jūrai.
Baltijas reģions var kļūt par populāru tūrisma vietu
«Šajā kontekstā jāuzsver prognozētie tuvāko gadu notikumi reģionā, kur atrodas Itālija, Grieķija un tamlīdzīgas valstis - neteikšu, ka šī Eiropas daļa kļūs neapdzīvojama, bet tur jau ir problēmas ar dzeramo ūdeni un klimats būs arvien karstāks un sausāks. Rezultātā Britu salas un
Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā,»
akcentē meteorologs.
Eksperts prognozē, ka šādas Eiropas mēroga izmaiņas var notikt jau «tuvākajos pārdesmit gados».
«Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē - mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt, protams, neaizmirstot ilgtspējīgas attīstības principus,» skaidro Vīksna.
Rodas problēmas ar dzeramo ūdeni
Kad paliek arvien sausāks un karstāks, rodas problēmas ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens nav tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības. Latvijai šajā ziņā ir ideāla situācija - labas kvalitātes dzeramūdens teju visur nāk laukā no zemes, stāsta meteorologs.
Zinātnieki lauž šķēpus
Lūgts komentēt, kādi ir iemesli pasaulē vērojamajām klimata pārmaiņām, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis norāda, ka par to «šķēpus lauž» zinātnieki un arī izpētes centri.
«Vieni uzskata, ka dominējošā ir antropogēnā jeb cilvēka darbības izraisīta ietekme - rūpnīcas, autotransports un tamlīdzīgi faktori. Savukārt otri ir pārliecināti, ka runa ir par dabas procesu izraisītām sekām - vulkāniem, saules ciklu, par ko šobrīd tiek diskutēts visās malās. Taču pēdējā laikā jau ir sākusies diskusija arī par to, kas bija pirmais - globālā sasilšana, kam sekoja oglekļa dioksīda pieaugums, vai tomēr viss bija pilnīgi pretēji. Kā redzams, teorijas ir dažādas,» akcentē eksperts.
Viņš atgādina, ka novērojumu datu apjoms ir milzīgs, ieskaitot datus no vietām, kur tos agrāk nebija iespējams iegūt, piemēram, okeāna, un jebkuram savas hipotēzes aizstāvim ir iespējams pierādīt savu taisnību.
«Cilvēks domā, ka viņš daudz zina, bet realitātē, pat izmantojot pietiekami lielos datorresursus, atrast kopsakarības, kā kas kaut ko ietekmē, kā arī vēsturiski izpētīt līdz šim notikušās izmaiņas, ir ļoti grūti. Tāpēc pat līdz šim pasaulē nav vienota slēdziena, ka, piemēram, pie sasilšanas ir vainojama rūpniecības attīstība. Tajā pašā laikā mēs varam fiksēt, ka gaisa temperatūra mūsu reģionā aug,» skaidro Vīksna.