Pēc ūdenslīmeņa pazemināšanas Rīgas HES Daugavas krastus izrakņājuši tā sauktie melnie arheologi, meklējot dažādas vēstures liecības, tikmēr kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija novērst šādus gadījumus praktiski nespēj, svētdien vēstīja LTV raidījums «de facto».
Kā vēsta raidījums, šobrīd Daugava nokritusies par pāris metriem, atsegti krasti un mazie līcīši. Daudzviet mitrajā klajumā vīd svaigi lāpstas dūrieni. Kā stāstīja vēstures pētīšanas entuziasts Ziedonis Ločmelis, tad esot manīts, kā rosījušies vīri ar metāla detektoriem - tā dēvētie melnie arheologi vai mantrači, kas meklē senlietas, kas vēlāk nonāk melnajā tirgū un kolekcionāru rokās.
«Te bija vesela armija, kādi 15 cilvēki, bija uztaisījuši telšu pilsētiņu ar suņiem un lukturiem. Pa dienu, pa nakti. Ar detektoriem. Tā kā mežu ķemmējot strīpā pa krastu iet. Otrā krastā notiek tieši tas pats. Pēdējais, ko es dzirdēju, ka te šeit ir izraktas monētas. Runa gāja par četrstūrainajām un Bizantijas laika monētām. Izrakti bultu gali, gredzeni, josta bronzas,» stāstīja Ločmelis.
Arī citi makšķernieki apstiprina - tiklīdz Daugavā pazemina ūdens līmeni, tā mantrači klāt.
Daugavas krasti ir gadsimtiem ilgi blīvi apdzīvoti, tie glabā bagātu seno kultūrvēsturisko mantojumu. Racēji šo vietu nolūkojuši, jo blakus ir Daugmales pilskalns un senkapi. Vēsturnieki regulāri saņem ziņas par rakumiem arī pašā pilskalnā, kas, kā sacīja Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis «ir ārkārtīgi nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visai Ziemeļeiropai. Šī ir viena no senākajām pilsētapmetnēm Latvijā un būtībā Rīga pirms Rīga. Šeit ir tirdzniecības vieta, tas nav tikai pilskalns. Gan senā osta, gan senpilsētu vieta un divi kapulauki.»
Racējiem darbība jāsaskaņo ar VKPAI un zemes īpašnieku. Lietas atradējam 10 dienu laikā jāziņo inspekcijai. Par noteikumu neievērošanu draud naudas sods līdz 250 latiem. Savukārt Krimināllikums paredz sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām vai brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem. Sods gan racējus nebiedē, arī «de facto» filmēšanas grupas sastaptie cilvēki ar metāla detektoru rokās apgalvoja, ka atbraukuši vienkārši pastaigāties.
«Azartā un atkarībā iekrituši kolekcionāri, tāpat kā atkarībā ir iekrituši šie te detektoru lietotāji. Posts ir milzīgs. Iznīcina liecības par kurām nav rakstītu ziņu. Tās ir vienīgās liecības par mūsu senāko vēsturi,» «de facto» sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadošā speciāliste Sandra Zirne, kurai gan nākas atzīt, ka inspekcija ir bezspēcīga pret mantraču armiju. Tā kļūst aizvien lielāka. Pieķert izdodas reti kādu. Valsts aizsardzībā ir 2500 arheoloģijas pieminekļu, daļa jau sapostīta, bet pie visiem nolikt inspektoru nav iespējams. Šobrīd top izmaiņas likumos, lai noteiktu, ka jebkura arheoloģijas senlieta pieder valstij.
«Arheoloģiskās senlietas tomēr ir nacionālā bagātība. Tā pieder Latvijas valstij, un tai nav jāizklīst pa pasauli. Lieta viena pati bez konteksta tas nav nekas. Arheoloģija nav tikai senlietu izpēte, arheoloģija kopīga stāsta lasīšana. Faktiski ir iznīcināta daļa no Latvijas vēstures,» secina Zirne.
Muzejos nonāk vien dažas lietas. Ar interneta starpniecību senlietas par lētu naudu pārdod uz ārzemēm. Izsoļu portālā e-bay.com tirgo daudzas lietas no Latvijas. Par arheoloģijas pieminekļu postīšanu ierosināti 16 kriminālprocesi un zaudējumi valstij - vairāki simti tūkstoši latu.
Mantraču sirojumi sarežģī arī karos kritušo un bezvēsts pazudušo meklēšanu. No nejauši uzietiem apbedījumiem, racēji paņem karavīru personiskās mantas, tostarp žetonus, pēc kuriem var noskaidrot bojāgājušo vārdus. Aizsardzības ministrijā jau sagatavots jauns likums «Par kara upuru apbedījumu juridisko statusu un apsardzību.» Kad likums stāsies spēkā, pie atbildības varēs saukt nelegālos racējus, kuri, piemēram, krāmu tirgos pārdod dažādas karalaika liecības un senlietas. Viņi vairs nevarēs vienkārši aizbildināties, ka mantas atraduši. Par to, ka uziets apbedījums, bet nav paziņots valsts iestādēm, draudēs sods.
