Nākamgad debesīs varēs novērot trīs «zvaigžņu lietus», pirmais no tiem gaidāms jau ceturtdien, 3.janvārī, kad būs novērojama Kvadrantīdu meteoru plūsma, kas ir viena no trijām visaktīvākajām plūsmām, informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Savukārt pazīstamās Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 12.augustā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 2013.gada izskaņā, 14.decembrī, būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.
3.janvārī varētu būt novērojami līdz pat 50 meteoriem stundā.
Krastiņš norādīja, ka nākamgad debesis ikvienu novērotāju priecēs gan ar tradicionāli novērojamiem objektiem un parādībām, gan arī, iespējams, ar kādu spožāku komētu, taču Latvijā diemžēl nebūs iespējams novērot nevienu no diviem Saules aptumsumiem.
Latvijā būs novērojami divi visai nenozīmīgi Mēness aptumsumi. 25.aprīļa vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, taču šim aptumsumam būs niecīga maksimālā fāze (0,02), tādēļ tikai ar grūtībām varēs pamanīt, ka Mēness vienā malā būs nedaudz satumsis tā disks. 19.oktobra naktī Latvijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. Krastiņš norādīja, ka Atlantijas okeānā un Āfrikas centrālajā daļā 3.novembrī būs novērojams ļoti retais hibrīdais Saules aptumsums, kura laikā atsevišķos reģionos būs novērojams pilns Saules aptumsums, bet citos - gredzenveida Saules aptumsums.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2013.gada pavasarī un gada nogalē varētu būt novērojamas divas spožākas komētas, taču precīzāk par to novērošanas iespējām varēs spriest tikai neilgi pirms to pietuvošanās Saulei.
Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem komētu iespējamais maksimālais spožums jau atpaliek no sākotnējām prognozēm. Skaidri ir zināms, ka «Pan-STARRS» komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013.gada martā, bet «ISON» komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013.gada novembrī. Līdz ar to precīzāki dati par abu komētu redzamību būs zināmi attiecīgi 2013.gada pavasarī un gada nogalē, skaidroja Krastiņš.
2013.gads būs visai labvēlīgs Saules sistēmas spožāko planētu novērojumiem. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no maija līdz pat decembrim. Marsa redzamība sāksies jūlijā, un līdz gada nogalei tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē. Jupiters līdz maijam būs novērojams nakts pirmajā pusē un vakaros, no augusta līdz oktobrim tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē, bet gada nogalē - no vakara stundām līdz pat rītausmai. Saturns gada sākumā būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē, pavasarī tas būs novērojams cauru nakti, bet rudenī - vakaros un nakts pirmajā pusē.
2013.gads būs visai labvēlīgs arī Merkura novērojumiem, jo Saules sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros februārī un maijā, bet no rītiem to varēs novērot augustā un novembrī. Maija nogalē uzreiz pēc saulrieta jāpievērš uzmanība Venērai, Jupiteram un Merkuram, jo šajā laikā planētas atradīsies nelielā attālumā cita no citas.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā «www.lab.lv».
