Sākot ar janvāra vidu, lielā daļā Krievijas gaidāms spēcīgs sals, kas varētu kļūt par lielāko aukstuma vilni pēdējo 50 gadu laikā, norāda meteoroloģisko konsultāciju biroja «WeatherBell Analytics» speciālists Džo Bastardi.
Krievijā gaida 50 gados bargāko salu (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar «Global Forecast System» prognozi liels sals gaidāms gan Sibīrijā, gan Krievijas Eiropas daļā, un vislielākā gaisa temperatūras anomālija prognozēta Krievijas ziemeļos. Piemēram, Vorkutā, pilsētā Komi Republikas ziemeļos, gaisa temperatūra, visticamāk, tuvosies aukstuma rekordam - līdz šim zemākā gaisa temperatūra, kas šeit reģistrēta janvārī, ir -48 grādi.
Prognozes, vai lielais aukstums izpletīsies uz Baltiju, pagaidām ir pretrunīgas. Patlaban tiek prognozēta aptuveni 25 procentu varbūtība, ka janvāra otrajā pusē sals Latvijā sasniegs vai pārsniegs -30 grādu atzīmi. Vienlīdz augsta ir varbūtība, ka aukstuma vietā no rietumiem atnāks atkusnis.
Ziemas sākumā neierasti liels aukstums skāra gan daļu Sibīrijas, gan Kazahstānu un Mongoliju, bet Ķīnā ziemas sākums bijis aukstākais pēdējo 28 gadu laikā. Indijā no aukstuma šoziem miruši vismaz 233, Bangladešā - 80 cilvēki, vairāki simti cilvēku nosaluši Austrumeiropā un Sibīrijā. Savukārt aizvadītajās dienās Izraēlas ziemeļus piemeklējusi spēcīgākā sniega vētra 20 gadu laikā, bet zemākā gaisa temperatūra, -55 grādi, šajās dienās tradicionāli reģistrēta Austrumsibīrijā, liecina informācija no meteoroloģisko novērojumu stacijām un ziņu aģentūrām.
Džo Bastardi prognozē, ka gaidāmais aukstums radīs lielus ekonomiskus zaudējumus un paņems lielu skaitu dzīvību, norādot, ka galvenais iemesls aukstam laikam Eirāzijā ir mazais ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā.
Kā ziņots iepriekš, zinātnieki no Kornela universitātes secinājuši, ka ledus un sniega trūkums Arktikā nozīmē to, ka okeāns vasarā uzkrāj vairāk siltuma, kas ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.