/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9877980t1he45a.jpg)
Piektdien, 21.jūnijā, plkst.8.04 būs vasaras saulgrieži, tā būs gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no ceturtdienas uz piektdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu.
Vasaras saulgrieži būs 21.jūnija rītā (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.22 un dienas garums būs 17 stundas, 52 minūtes un 30 sekundes. Visagrāk - plkst.4.11 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.
Agrākais saulriets saulgriežu dienā gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.59, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Vasaras saulgrieži ir moments, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē «saule stāv uz vietas», jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par sešām sekundēm mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par četrām minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks.
Astronomiskais rudens šogad sāksies 22.septembrī īsi pirms pusnakts, bet astronomiskā ziema - 21.decembrī plkst.19.11. Tā kā Zemeslode pa savu eliptisko orbītu nepārvietojas konstantā ātrumā, ziemeļu puslodē astronomiskais pavasaris un vasara ir garāka nekā rudens un ziema. Gan pavasaris, gan vasara ilgst aptuveni 93 dienas, savukārt rudens un ziema - aptuveni 89 dienas.