Vētra sasniedz arī Latviju (453)

Vēja brāzmas Ventspils, Talsu, Dundagas un Kolkas apkaimē sasniegs 30-33 metrus sekundē, citviet Kurzemē 24-29 metri sekundē. Vidzemes rietumos un ziemeļos vēja brāzmas būs līdz 25-30 metriem sekundē. Pārējā valstī pārsvarā 17-22 metri sekundē, vēstī lsm.lv.

Dažviet Kurzemē reģistrēta zibeņošana. Izveidojies neliels negaisa mākonis ar intensīvām lietusgāzēm, kurš tagad atstāj Kurzemes austrumu piekrasti, ziņo lsm.lv

Spēcīgā vējā dēļ Latvijā ap plkst. 22.30 elektroapgāde bija traucēta apmēram 2000 mājsaimniecību. Visvairāk elektroenerģijas atslēgumu ir Kuldīgas novadā - apmēram tūkstotis, kā arī Liepājas apkaimē. Elektroenerģijas bojājumu novēršanā iesaistītas 44 brigādes, kā arī strādā 23 dispečeri.

Līdz plkst. 22 vēja brāzmas Latvijas piekrastē bija par dažiem metriem sekundē vājākas, nekā prognozēts iepriekš. Kurzemē pēc 10 vakarā vējš radījis pirmos postījumus elektrolīnijās. «Sadales tīkli» operatīvā informācija liecināja, ka Kurzemē ap 50 avārijas atslēgumu, kas nozīmē, ka bez elektrības bija jau vairāki simti mājsaimniecību.

Deviņos vakarā vētras spēcīgākā daļa sāka sasniegt arī Baltijas jūras centrālo daļu. Gotlandes salas dienvidu daļā fiksēti 30m/s. Latvijā spēcīgākās brāzmas Kurzemes piekrastē tad bija joprojām 18-19m/s. Igaunijā Sāmsalas rietumos līdz 21m/s.

Zviedrijas dienvidos šajā laikā jau divas stundas vēja brāzmas bija no 33 līdz 40 metriem sekundē, vētrai virzoties arvien tālāk Baltijas jūras vidienē, ziņo Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati.

23:44 - Ventspils centrs ieslīgst tumsā. Ne laternu, ne luksaforu.

— Toms Bricis (@boms_tricis) October 28, 2013

Lielbritānijā vētra jau ir gandrīz pierimusi

Pirmās brīdinājuma ziņas par gaidāmo vētru parādījās jau sestdien, taču cilvēki negaidīja tik postošu vēju. Kā no Lielbritānijas ziņo Miroslavs Kodis, 40 kilometru attālumā no Londonas vējš sasniedza ātrumu 30 metrus sekundē, un logu naktī atvērt praktiski nebija iespējams. Savukārt no rīta, kad situācija jau kļuva mierīgāka, bija vērojamas vētras sekas: lūzuši koki, apgāzti atkritumu konteineri un puķupodi. Joprojām lielākās neērtības saistītas ar vilcienu kustību.

Jau ziņots, ka tuvojošais ciklons, kam vācu meteorologi devuši vārdu «Kristiāns», Kurzemē un Vidzemē var atnest lielākos vēja postījumus pēdējo gadu laikā – kopš 2005.gada janvāra vētras. Sagaidāms, ka ūdens līmenis jūras piekrastē un upju grīvās paaugstināsies par nepilnu metru, neradot būtiskas problēmas.

Armijai uzdod nepieciešamības gadījumā palīdzēt vētras seku likvidēšanā

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šodien uzdots nepieciešamības gadījumā būt gataviem palīdzēt prognozētās vētras seku likvidēšanā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pastāstīja, ka bruņotajiem spēkiem uzdots nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu civilās aizsardzības organizācijām un nodrošināt operatīvo darbību ar alternatīviem elektroenerģijas līdzekļiem, ja iestājas nopietnākas sekas.

Nekāda speciāla vienība uz reģioniem nav aizsūtīta,

jo šobrīd nevar zināt, kur varētu iestāties nopietnākās vētras sekas, turklāt reģionos atrodas pastāvīgās vienības. Viņš arī atgādināja, ka iepriekšējos gados bruņotie spēki ar nepieciešamo aprīkojumu palīdzējuši dabas kataklizmu radīto seku likvidēšanā.

Kurzemē un Vidzemē slimnīcas sagatavojušās gaidāmajai vētrai

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Mediķis teica, ka pārbaudīts arī slimnīcas ģenerators. Savukārt, gatavojoties ļaunākajai situācijai,

sarūpētas ūdens rezerves, sveces un baterijas apgaismojumam.

«Es gan ceru, ka tik tālu nenonāks. Principā slimnīca ir sagatavojusies. Visi spēki ir mobilizēti,» viņš uzsvēra un arī atminējās 2005.gada stipro vētru. Tās laikā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca palika gan bez elektrības, gan ūdens.

Gaidāmajai vētrai gatava jūtas arī Liepājas reģionālā slimnīca. «Slimnīca ir gatava visu laiku - 24 stundas diennaktī,» uzsvēra slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Līdzīgi arī Vidzemes slimnīca - par gaidāmo vētru un rīcību dažādos iespējamos gadījumos šodien atgādināts visiem slimnīcas struktūrvienību vadītājiem, skaidroja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila.

Naktī uz otrdienu Latvijai pāri ejošais ciklons visspēcīgāk būs izjūtams Kurzemē, kur nakts pirmajā pusē vēja ātrums palielināsies līdz 28-30 metriem sekundē. Vēlāk, uz nakts otro pusi, stiprs vējš gaidāms Vidzemes ziemeļu rajonos, kur vējš pūtīs brāzmās no 20 līdz 25 m/s.

Rīgā vēja ātrums būs mazāks - ap 20 m/s -, jo nav gaidāma vēja virziena maiņa. Savukārt vismazāk vēja spēku varēs sajust dienvidaustrumu rajonu iedzīvotāji - Latgalē vējš pastiprināsies brāzmās līdz 15-17 m/s.

Vējš pierims otrdien no rīta.

Dānijā reģistrēts jauns vēja ātruma rekords – 53,5 m/s

Pirmdien Dānijas dienvidos, salā ar nosaukumu Als, kas atrodas pie Jitlandes pussalas austrumu piekrastes netālu no robežas ar Vāciju, reģistrētas vēja brāzmas līdz 53,5 metriem sekundē (m/s), un tik stiprs vējš Dānijā fiksēts pirmo reizi kopš mērījumu sākšanas 1874.gadā, pavēstīja Dānijas Meteoroloģijas institūts.

Otrdien speciālisti izvērtēs šī rādījuma kvalitāti, un, ja attiecīgajā meteoroloģiskajā stacijā neatklāsies tehniskas problēmas, tas tiks apstiprināts kā absolūtais vēja ātruma rekords Dānijā. Iepriekšējais lielākais vēja ātrums brāzmās Dānijā tika reģistrēts 1999.gada 3.decembrī, un tas bija 51,4 m/s.

Jau ziņots, ka Vācijas ziemeļos pirmdienas pēcpusdienā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 48 m/s, tādējādi pārspējot iepriekšējās stiprākās vētras rekordu - 2005.gada janvārī Dānijā vēja ātrums brāzmās sasniedza 46 m/s.

Savukārt agrāk pēcpusdienā Nīderlandes ziemeļos vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 42 m/s, iepriekšējo reizi tik spēcīgs vējš Nīderlandi plosīja pirms 23 gadiem – 1990.gadā.

No galvaspilsētām vētra vissmagāk skārusi Kopenhāgenu, kur vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedza vismaz 33 m/s. Londonā un Amsterdamā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 31 m/s.

Zviedrijas dienvidu piekrastē vēja ātrums brāzmās pirmdienas vakarā sasniedzis 42 m/s.