Izmantojot jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) platformu, nākotnē varēs prognozēt plūdu draudus un laikus brīdināt par tiem cilvēkus, šodien preses konferencē paziņoja Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
Ar jaunu IT risinājumu varēs prognozēt plūdu draudus un laikus brīdināt (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka projektā «Integrēta intelektuāla platforma pārrobežu vides un tehnogēno sistēmu monitoringam» (INFROM) izstrādāts IT risinājums, kas, apstrādājot satelīta datus un iedzīvotāju sniegto informāciju, palīdzēs prognozēt plūdu draudus, kā arī ļaus monitorēt un analizēt, piemēram, ūdens piesārņojuma vai meža ugunsgrēku izplatību.
Aizbalts pauda, ka šobrīd platformai bija 85% precizitāte. Prognozējams, ka šogad, izmantojot iegūto pieredzi, plūdu draudus varēs noteikt ar 98% precizitāti.
Aizbalts dalījās pieredzē, ka līdz šim novadā bija jābraukā un jāseko līdzi Daugavas ūdens līmenim, sākot no Piedrujas uz leju. Tika saņemti arī Meteoroloģijas centra ziņojumi, tomēr pieredze rāda, ka plūdi var izcelties stundas laikā, norādīja Aizbalts. Ar izstrādāto platformu plūdu draudus varēšot noteikt savlaicīgi.
Pašlaik gan
vēl nav skaidrs, cik šāda sistēma varētu izmaksāt
pašvaldībai. Daugavpilī jauno risinājumu mēģināšot ieviest par summu, kas ir «saprāta robežās».
Madonā šī platforma palīdzējusi prognozēt ūdens līmeņa svārstības Lubānas ezerā, kā arī monitorēt mežus. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters stāstīja, ka ar platformu iespējams analizēt to, kā izmantot zemes resursus un plānot meža apaugumu un zemes kvalitāti. IT platforma dod iespēju sekot līdzi tam, kas notiek Latvijas laukos, kā arī monitorēt ugunsgrēkus. Ceļapīters atzīmēja, ka lietot šo platformu ir lētāk, nekā braukāt apkārt un veikt novērojumus.
Ceļapīters pauda, ka šī platforma ir tā, kas risina praktiķu nodefinētās vajadzības, ko zinātnei vajadzētu darīt.
IT risinājums izstrādāts projektā INFORM, izmantojot Eiropas Savienības Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007-2013 finansējumu. Projekta realizācijā Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta zinātnieki sadarbojās ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Sanktpēterburgas Informātikas un automatizācijas institūta kolēģiem.
Izstrādātā IT platforma spēj apkopot un kompleksi analizēt datus gan no kosmiskajiem pavadoņiem, gan, piemēram, iedzīvotāju ievietotām fotogrāfijām vai ziņojumiem, kas var būt ļoti noderīgi, jo cilvēki, esot tiešā saskarsmē ar vides objektiem, var konstatēt un ziņot par problēmu, pirms sensori un satelīti to identificējuši.
Sistēma pieļauj datu analīzi no dažādiem avotiem vienlaicīgi, veic aprēķinus un skaitļošanas uzdevumus, ņemot vērā dažādus vides parametrus, piemēram, reljefu, gaisa temperatūru, ūdens straumes un vēja ātrumu, lai piedāvātu izanalizētu informāciju lēmējinstitūcijai.