Eiropas Savienība spērusi platu soli, lai tās teritorijā drīkstētu kultivēt ģenētiski modificētu kukurūzu. Šis ir viens no pēdējos gadu desmitos vispretrunīgāk vērtētajiem projektiem. Vai Eiropas Savienības lēmums nozīmē arī ģenētiski modificētu augu ienākšanu Latvijas laukos?
Vai ĢMO kukurūzas šķirne TC1507 Latvijai ir drauds? (71)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Savienība līdz šim ir vilcinājusies ar lēmuma pieņemšanu par ģenētiski modificētu augu kultivēšanu tās dalībvalstīs. Taču gaidīt ilgāk vairs nevarēja, jo
jau pirms vairāk nekā 10 gadiem lūgumu dot atļauju ienākt Eiropas tirgū
bija izteikusi kāda modificētas kukurūzas sēklas ražojoša ASV kompānija.
Eiropas Komisijai beidzot bija jāpasaka skaidrs jā vai nē
Balsojumā pret bija 19 valstis no 28, tostarp Latvija bija pret. Taču lēmuma bloķēšanai ar to nepietika.
«Normatīvie akti šeit ļoti skaidri pasaka – ja nav negatīva lēmuma, izteikta vairākuma, kurš noraidītu izteikto piedāvājumu, tad Eiropas Komisija nevis drīkst, bet tai obligāti šis piedāvājums ir jāpieņem. Bet turpmāk katra dalībvalsts pati var izlemt, vai kultivēt ĢMO vai ne,» skaidro ES veselības komisārs Tonio Borgs.
Latvijā absolūti lielākā daļa teritorijas ir pasludināta par ĢMO brīvu zemi
Kukurūzas šķirne TC1507 Latvijai ir drauds?
Tas nozīmē, ka tur drīkst audzēt tikai dabiskas izcelsmes lauksaimniecības produkciju. Tiesa, šis aizliegums ir terminēts un teorētiski pašvaldības savu lēmumu var mainīt.
Taču Zemkopības ministrijā uzskata, ka
kukurūzas šķirne TC1507, kuru tagad drīkstēs audzēt arī Eiropā, Latvijā neienāks.
«Šī konkrētā ģenētiski modificētā kukurūza bija izveidota ar izturību pret konkrētu kaitēkli. Bet tas ir sastopams dienvidos, ES tā ir Spānija un Portugāle. Un kukurūzu jau pārsvarā audzē tur, un tas ir domāts Spānijai, kur audzē šo kukurūzu,» uzskata Zemkopības ministrijas pārstāve Everita Kalvāne.
«Draudus ar šo konkrēto šķirni Latvijai saskatīt nevar, taču tas parāda, kā lobiju ietekmē tiek pieņemti lēmumi Briselē,» domā biedrības «Zemes draugi» padomes loceklis Jānis Ulme.
Pēc Jāņa Ulmes domām, ja Spānija šo kukurūzu sāks kultivēt,
ar vēju vidē nonāks insekticīdi. Tās ir vielas, kas kukurūzu padara noturīgu
pret kaitēkļiem un ilgtermiņā var radīt neprognozējamas sekas.
«Tas nav teiksim – nākamā paaudze, kas ir 10 reizes spēcīgāka, te ir 350 reizes un tas ir tas, par ko jāuztraucas,» domā Ulme. «Tiesa, padarot Latvijas teritoriju pasargātu no iespējas tur audzēt ģenētiski modificētus augus, iedzīvotāji nebūt nav pasargāti no tos saturošiem produktiem...»
Latvijas likumi ļauj tirgot ģenētiski modificētus organismus saturošu pārtiku, taču tai ir jābūt atbilstoši marķētai. Taču starptautiskais skandāls ar zirga gaļu parādīja, ka visus posmus neizkontrolēsi.