Vienalga, cik ticama ir statistika par mežu īpatsvaru Latvijā un Latvijas mežainumu salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir mežu zeme. Mežs ir svarīgs gan mūsu valstij, gan katram tās iedzīvotājam. Var pilnībā piekrist 1998. gadā apstiprinātajā Latvijas Meža politikā teiktajam: «Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.»
Tomēr, neskatoties uz skaistajiem vārdiem politikas dokumentā, faktiskā politika visbiežāk ir tāda, it kā mežs būtu tikai latos, nē, bet eiro un kubikmetros mērāms. Meža nozares pārstāvji skaļi deklarē, ka principā neiebilst pret dabas aizsardzību, tomēr katra iepīkstēšanās par meža vērtībām, kas nav koksne, tiek pārrēķināta naudas izteiksmē, lai demonstrētu, kādus zaudējumus šo vērtību ievērošana nesīs meža nozarei un valstij kopumā. Jā, mežs ir nauda, turklāt liela, tāpēc meža nozares lobijs valda pār ministrijām, zinātniskiem institūtiem un caur liela reklāmdevēja ietekmi uz plašsaziņas līdzekļiem un intensīvām sabiedrisko attiecību kampaņām mēģina valdīt arī pār sabiedrības apziņu.
Lai gan bieži runāju par «meža nozari», skaidrības labad uzreiz gribu teikt, ka man nav pretenziju pret nozari kā tādu. Noliegt to, ka meža nozare tiešām ir svarīga, būtu muļķīgi, it īpaši šobrīd, kad rakstu, sēžot koka krēslā mājā, kas apsildīta ar malku. Arī pret vairākumu meža nozarē strādājošo man nav nekādu iebildumu. Vairāki no viņiem ir manas ģimenes locekļi (un droši vien lielākajā daļā ģimeņu pa kādam tādam ir), un es pazīstu gana daudz mežinieku, kam galvenais dzinulis dzīvē nav no meža izžņaugt pēc iespējas lielāku peļņu par jebkādu cenu. Rakstot «meža nozare», es domāju politiski aktīvākos nozares pārstāvjus, kas, krustām šķērsām savijušies dažādās organizācijās, mēģina diktēt valdības dienas kārtību, normatīvos aktus un, kā jau minēju, sabiedrības viedokli.
Dabā visam jābūt līdzsvarā. No vienas puses, ir meža nozares gandrīz padomiskā garā ieturētais pompozais: «Pie mums viss ir labi!» un tam sekojošais: «Un tie, kas mums nepiekrīt, ir tautas un valsts nodevēji.» Šoreiz TVNET ir man devis iespēju dalīties ar savu redzējumu no otras puses. Nebīstieties – nav tā, ka viss ir slikti! Vienkārši nav tik labi, kā mums bieži mēģina iestāstīt, un pats galvenais – varētu būt labāk.
Sākumā galīgi negribēju parakstīties zem līdzšinējā sadaļas nosaukuma «Mežu iznīcināšana», bet pēc tam apdomājos… Jā, varbūt mazliet skandaloza piegarša šādam nosaukumam ir. Visi taču zinām, ka mežu platības Latvijā pieaug, un varbūt tie ir lauki, kas iznīkst, aizaugot ar mežiem. Tajā pašā laikā atkal jāatceras, ka mežs nav tikai koki, mežs ir dabas sistēma, ko var vienā rāvienā iznīcināt. Jā, var iestādīt vietā jaunus kokus, ražot koksni un saukt to par mežu, bet reizēm šaura tā robeža, kas atšķir mežu no plantācijas. No otras puses esmu pārliecināts, ka ne viens vien uzskata, ka mežus iznīcina zaļie ar savām nez kur sagrābstītajām dabas aizsardzības idejām un pūstošu mežu slavināšanu. Tad nu lai būtu «Mežu iznīcināšana». Lasi, kā gribi, un domā līdzi!
