Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Tā kā meži aizņem apmēram pusi Latvijas teritorijas, nevienam nebūs pārsteigums, ka meži ir svarīgi ne tikai ekonomikai un sabiedrībai, bet arī putniem. Turklāt tieši meža putnu grupā ir visvairāk sugu, kuru Latvijas populācijām ir īpaša nozīme Eiropas un pasaules līmenī. Spilgtākie piemēri ir mazais ērglis un melnais stārķis, kam Latvijā ligzdo attiecīgi 23% un 6% Eiropas populācijas. Arī globālā mērogā gandrīz apdraudētā zaļā vārna vēl sastopama Latvijas mežos. Bet kā klājas Latvijas mežu putniem?
1980.-1984. gadā pirmoreiz Latvijā tika veikts valsts mēroga pētījums par visu Latvijā ligzdojošo putnu sugu izplatību – Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Tā laikā sāktās putnu uzskaites tika turpinātas vēl vairākus gadus pēc pētījuma beigām un kalpoja par pamatu 1994. gadā veiktajam visu Latvijas putnu populāciju lieluma novērtējumam. 2000.-2004. gadā tika ievākti dati otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, bet 2005. gadā – atsāktas Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites. Šie ir galvenie datu avoti, kas mums ļauj spriest par meža putnu populāciju pārmaiņām Latvijā kopš 20. gs. 80. gadu sākuma.
Tomēr pirmkārt jāsāk ar skaidrojumu, kas ir meža putnu sugas, jo uz šo jautājumu var skatīties dažādi. Par meža putniem var uzskatīt tos, kas dzīvo tikai mežos, tādus, kas dzīvo galvenokārt mežos (bet sastopami arī citur), un arī tādus putnus, kas mēdz ligzdot mežā, lai gan mežs nav to galvenā dzīvotne. Šā raksta ietvaros ar vārdiem «meža putni» saprotu sugas, kas ligzdošanas sezonas laikā dzīvo galvenokārt mežos. Izņēmuma gadījumus esmu īpaši atzīmējis. Viens no šiem izņēmumiem ir mazais ērglis, kas ligzdo mežos, bet barojas lauksaimniecības zemēs.
Kopš 20. gs. 80. gadiem pieaugusi gan kopējā Latvijas mežu platība, gan ciršanas vecumu pārsniegušu mežu īpatsvars, tāpēc likumsakarīgi, ka virknei meža putnu vērojams pieaugums populācijas lielumā. Skaits audzis gan īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, meža balodim, baltmugurdzenim un trīspirkstu dzenim, gan bieži sastopamiem putniem – melnajai dzilnai, sarkanrīklītei, dziedātājstrazdam, sila cīrulim, sīlim u.c. Tajā pašā laikā virkne meža putnu sugu piedzīvojušas skaita lejupslīdi - melnais stārķis, vistu vanags, zaļā vārna un pat vairākas šobrīd vēl ļoti parastas putnu sugas, piemēram, mizložņa, zeltgalvītis, cekulzīlīte, pelēkā zīlīte un melnais mušķērājs.
Laiks ap 2000. gadu varētu būt īstais atskaites punkts, lai vērtētu pašreizējās mežu apsaimniekošanas ietekmi uz ligzdojošajiem putniem: 1998. gadā tika pieņemta Latvijas Meža politika, bet 1999. gadā dibināta AS «Latvijas valsts meži». Par virkni retāko putnu sugu skaitliskas informācijas par periodu no 21. gs. sākuma līdz mūsdienām diemžēl trūkst, bet 2005. gadā sāktās ligzdojošo putnu uzskaites ļauj spriest par biežāk sastopamo putnu skaita pārmaiņām.
Šajā laikā noticis dramatisks mežirbju skaita samazinājums – 2013. g. mežirbju populācija bija vien 16% no tās, kas bija 2005. gadā. Arī visas pārējās sugas, kam kopš 2005. gada konstatēts būtisks skaita samazinājums, saistītas ar mežiem – mazais dzenis, koku čipste, čuņčiņš, vītītis un egļu krustknābis. Protams, meža putni ir arī starp tām sugām, kam konstatēta skaita palielināšanās. Īpaši atzīmējama ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamais mazais mušķērājs.
Lai konstatētu vispārējas tendences putnu populāciju pārmaiņās, tiek izmantoti kompleksie indikatori, apvienojot informāciju par vairākām sugām. Divi no šiem indikatoriem – lauku putnu indekss un meža putnu indekss – iekļauti arī starp Latvijas nacionālā attīstības plāna 2020. gadam mērķu sasniegšanas rādītājiem.
Lauku putnu indekss, kas tiek aprēķināts kopš 1995. gada, ir stabils vai nedaudz augošs, bet
meža putnu indeksā vērojams kritums, kas sakrīt ar lēmumu par ciršanas apjomu palielinājumu 2008. gada nogalē, un kopš tā laikā sākotnējā līmenī indekss nav atjaunojies.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenoto ligzdojošo putnu uzskaišu dati Foto: Publicitātes foto
Šeit jāatzīmē, ka meža putnu indekss tiek gatavots, balstoties uz Eiropas Putnu uzskaišu padomes izstrādāto sugu sarakstu, un tajā iekļautas 23 sugas, kas mūsu reģionā visciešāk saistītas ar mežiem.
Šis laiks nav bijis labvēlīgs arī iepriekš minētajā īpašajām sugām – mazajam ērglim un melnajam stārķim.
Kopš 2001. gada mazais ērglis zaudējis ap 10% populācijas, bet melnā stārķa populācija sarukusi par veseliem 39%.
Skaidrs, ka ne visos gadījumos, kad sugu stāvoklis ir slikts, vainojama mežu apsaimniekošana, piemēram, mazais ērglis ligzdo mežos, bet barojas atklātā ainavā, tāpēc ir atkarīgs arī no lauksaimniecības. Daļu sugu varētu apdraudēt plēsīgo zvēru skaita palielināšanās, bet gājputnu skaitu var ietekmēt apstākļi ārpus Latvijas. Galu galā jāpatur prātā, ka visticamāk nav nevienas putnu sugas, kuras stāvokli nosaka tikai viens faktors.
Dabā notiekot jebkādām pārmaiņām, būs sugas, kas no tā iegūs, un būs tādas, kas no šīm pārmaiņām cietīs. No bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa būtiski rūpēties, lai «zaudētāju» sugu populācijas nenoslīdētu zem kritiskā sliekšņa un nekļūtu par apdraudētām vai, juridiski korekti izsakoties, saglabātos labvēlīgā aizsardzības stāvoklī.
Vērtējot kopumā, redzams, ka
piektā daļa Latvijas meža putnu sugu uzskatāmas par apdraudētām, t.i., turpinoties līdzšinējām tendencēm, ir ticama šo sugu izzušana pārskatāmā nākotnē.
Konstatētās populāciju pārmaiņas gan ir ne vairāk kā termometrs, kas mums ļauj redzēt, kas notiek, bet ne saprast, kāpēc. Šim mērķim būtu nepieciešami pētījumi. Par dažām sugām šādi pētījumi ir veikti, par citu skaita lejupslīdes iemesliem ir ticamas versijas, bet par to – turpmāk.
