Daugavā iet ledus; nav plūdu draudu (1)

Ledus kustība pagaidām notiek tikai nelielos posmos. Ūdens līmenis Daugavā un mazākās upēs ir salīdzinoši zems, un straujš tā pieplūdums pagaidām netiek prognozēts. Līdzīga situācija Daugavā ir arī Baltkrievijas teritorijā.

Tiek prognozēts, ka jau šonedēļ ledus Daugavā varētu sakustēties arī Jēkabpils apkaimē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā aģentūra LETA uzzināja, ka Daugavā ledus salūšanas sākums ir ātrāk nekā citus gadus. Ledus iešanas laikā sastrēgumi varētu veidoties Līksnas-Nīcgales posmā, pie Jersikas un Jēkabpils-Pļaviņu posmā.

Ņemot vērā vižņu iešanas ilgumu, negatīvo gaisa temperatūru summu un ūdens caurplūdumu upes aizsalšanas laikā, Pļaviņu-Jēkabpils posmā uzkrājušos ledus un vižņu tilpums varētu būt ap septiņiem miljoniem kubikmetru. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka šādos apstākļos ledus sastrēgumu dēļ visvairāk iespējama palieņu applūšana Zeļķu-Aiviekstes grīvas posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par diviem trim metriem.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele, patlaban ir noteiktas trīs vietas, kur pavasarī potenciāli varētu būt plūdi, - Daugavas upes baseins posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils-Pļaviņu posms.

Šajās vietās varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, izraisītu ūdens līmeņa celšanos. Tomēr ūdens līmeņa prognozes patlaban ir krietni zem vidējā rādītāja, kas parasti tiek novērots plūdu periodā.

Februārī speciālās mācībās kā vienu no paņēmieniem plūdu draudu novēršanā VUGD izmēģināja ledus griešanu, pastāstīja Šembele.