Slikta ziņa zemniekiem: gājuši bojā pat 80% no iesētajiem ziemājiem (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zemgalē šoziem izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, nerunājot nemaz par ziemas miežiem un rapsi. Šādus postījumus, kad bojā gājuši pat 80% no iesētā, neatceras pat gados vecākie zemnieki. Zemkopības ministrija pašlaik neredz iespējas no valsts līdzekļiem kompensēt zaudējumus.

Dobeles novada Jaunbēzē nav saredzams neviens zaļa labības zelmeņa laukumiņš, kur apmesties no tālā ceļa pagurušajiem gājputniem.

Viss pelēks un rūsgans, izdīgušie graudi gājuši bojā.

Līdzīgi kā citviet Zemgalē, kas tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti un kur līdz šim zemnieki vākuši rekordražas.

«Sals bija 10 dienas, bet šeit nebija sniega – parasti sniega sega nosargā. Bija -20 ar stipru vēju, augi neizturēja,» zina stāstīt Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.

Zemgalē izsalušas pat ziemcietīgās kviešu šķirnes, bet citur Latvijā situācija ir labāka tur, kur zemnieki iesēja vēlu un izvēlējās mūsu apstākļiem piemērotākas šķirnes.

Kurzemē sals nokodis 10% iesēto ziemāju,

bet Latgale un Vidzeme tikusi cauri ar vēl mazākiem zaudējumiem.

Zemnieki parasti nepadodas un ir gatavi sēt vasarājus, bet atduras pret sēklas iegādi un augstajām graudu cenām.

«Zemniekiem lielākā problēma ir dabūt vasarāja sēklu. Lai pārsētu ziemājus, ir 20 000 tonnu sēklas vajadzīgs tikai Zemgalē. Un tādu apjomu Latvijā nav, jāpērk.

Cenas ir uzlēkušas fantastiskas – līdz pat 700 eiro

par tonnu maksā laba vasaras kviešu sēkla,» stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Vismazāk cietīs tie zemnieki, kuri nav žēlojuši naudu un sējumus apdrošinājuši

Apdrošinātāji šajās dienās apbraukā laukus, lai apzinātu postījumus.

«Šajā reģionā ir bijusi katastrofa – liels sals bez sniega visu nosaldējis. Gājuši bojā gan ziemāji, gan rapsis. Jā, mums, apdrošinātājiem, būs zaudējumi, bet tāds jau mums bizness – ir labi gadi, ir ar zaudējumiem,» secina apdrošināšanas kompānijas «Fereinihte Hagel» pārstāvis Pāvels Janušs.

Lauksaimniecības speciālisti saka – katram saimniekam pašam jāpieņem lēmums, ko darīt. Var slēgt līgumus ar lopkopjiem un audzēt lopbarību, var daļu lauku atstāt neapsētus, ja sēkla par dārgu.

No valsts līdzekļiem

šobrīd nekādas kompensācijas cietušajiem zemniekiem nav paredzētas,

jo zemkopības ministrija ir mudinājusi sējumus apdrošināt un pat segusi 50% no apdrošināšanas iemaksām.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu