Lai pārliecinātos par Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanu pēc būtības, mēs ne tikai rūpīgi pārbaudām iestāžu sniegtās atskaites par ieteikumu ieviešanu, bet iespēju robežās arī veicam revīziju pēcpārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai iestāžu atskaitēs iekļautie apgalvojumi par trūkumu novēršanu tiešām ir patiesi un ieteikumi nav ieviesti formāli.
Vienlaikus mēs vērojam arī revidējamo iestāžu izteikumus presē, kuri sniedz diezgan reālu priekšstatu par to, vai šo institūciju vadība pēc būtības ir sapratusi un atzinusi problēmas cēloņus un vai varam sagaidīt produktīvu rezultātu, vai arī prognozējama tikai formāla «atrakstīšanās».
Līdzīgi kā daudzās citās nozarēs, revīziju ieteikumu ieviešana ir tieši atkarīga no atbildīgo iestāžu vadības izpratnes un attieksmes. Otrs faktors vai tendence ir «interešu klātesamība». Ar ieteikumu ieviešanu dažkārt neveicas nozarēs, kuras ir pietiekami sarežģītas daudzu «spēlētāju» iesaistes dēļ un kurās ir stiprs dažādu interešu lobijs. Šo nozaru revīzijās mēs saskaramies ar to, ka pieņemtie lēmumi dažkārt ir neizsekojami, un to atbilstību sabiedrības interesēm ir grūti izskaidrot.
Mežsaimniecības nozari mēs noteikti vērtējam kā vienu no sarežģītajām nozarēm, kuras pārvaldība nav vienkārša un kurā atbildīgās amatpersonas droši vien saskaras ar «nepieciešamību sabalansēt visu ieinteresēto pušu intereses», kas ir bieži dzirdēta frāze, ministrijām virzot apstiprināšanai likumu un noteikumu projektus. Valsts kontrole uzskata, ka galvenajām tomēr būtu jābūt Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Ilustrācijai gribētos pieminēt trīs no iepriekšējo gadu laikā veiktajām revīzijām.
Pirmais piemērs - 2008. gadā veicām revīziju par akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārvaldību. Revīzijā secinājām, ka,
nosakot nepamatoti mazus AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā veicamos maksājumus, valsts nav guvusi tai pienākošos labumu
no sava īpašuma lietošanas un pārdošanas.
Tiesību akti noteica, ka AS «Latvijas valsts meži» valsts budžetā jāmaksā (1) dividendes no peļņas, ko maksā visas valsts kapitālsabiedrības par valsts kapitāla izmantošanu, un (2) maksājums par meža produkcijas atsavināšanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem, kas jāmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma nosacījumiem.
Laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam AS «Latvijas valsts meži» katru gadu valsts budžetā veica abus iepriekšminētos maksājumus, bet, sākot ar 2004.gadu, tika noteikts tikai viens AS «Latvijas valsts meži» maksājums – dividendes.
Tādējādi AS «Latvijas valsts meži» tika radīta iespēja, palielinot izdevumus, samazināt peļņu un attiecīgi samazināt valsts budžetā veicamā maksājuma apmēru, par ko liecināja arī 1999.–2007. gadā valsts budžetā veikto maksājumu dinamika - pie pastāvīga peļņas pieauguma
maksājums valsts budžetā samazinājās aptuveni par vienu trešdaļu un turpmākajos gados būtiski atpalika no peļņas pieauguma dinamikas.
Tā rezultātā AS «Latvijas valsts meži» rīcībā tika atstāti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, 31.12.2007. AS «Latvijas valsts meži» ieguldījumi depozītos un vērtspapīros bija gandrīz 80 miljoni latu, kā arī būtiski un dažkārt nepamatoti tika palielināts kapitālsabiedrības pamatkapitāls.
Nepieciešamību risināt situāciju «atrisināja krīze», kuras laikā valsts kapitālsabiedrību dividenžu politika tika konceptuāli mainīta, tomēr Valsts kontroles lietvedībā šis ir palicis kā viens no tipiskiem gadījumiem.
Otrs piemērs – 2010. gadā veicām revīziju par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas sistēmu, kurā secinājām, ka
Latvijā pastāv būtisks meža ilgtspējīgas izmantošanas risks.
2009.-2010. gados pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas ierosinājuma AS «Latvijas Valsts meži» tika atļauts palielināt koku ciršanas apjomu valsts mežos par 4 miljoniem m3 jeb 20% vairāk, nekā to pieļāva Valsts meža dienesta maksimālā prognoze.
Šāda atļauja tika dota situācijā, kad pretēji tiesību aktos noteiktajam nebija noteikti ne uz ekonomiskajiem, vides aizsardzības un sociālajiem aspektiem balstīti pamatprincipi maksimāli pieļaujamo koku izciršanas apjomu noteikšanai, ne izstrādāts meža resursu ilgtspējīgas attīstības modelis.
Tā rezultātā koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē dubultojās.
Vienlaikus AS «Latvijas Valsts meži» ieviesa blokciršu sistēmu – attiecīgā meža masīvā tika izcirsta proporcionāli liela pieaugušo audžu platība.
Valsts meža dienests atzīst, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma
Arī mežu uzraugs - Valsts meža dienests tajā laikā norādīja, ka valsts mežos praktizētajai cirsmu izvietošanas kompaktajai metodei nav ekonomiskā pamatojuma – tās ir tikai AS «Latvijas Valsts meži» kā komersanta ekonomiskās intereses. Šīs mežu izciršanas dēļ AS «Latvijas Valsts meži» arī uz laiku tika atņemts starptautiskais FSC sertifikāts, kas ir standarts ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas mežsaimniecības veikšanai.
Jāatzīmē, ka Valsts kontroles ieteikums izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kas novērstu draudus meža ilgtspējīgai izmantošanai, tika formāli īstenots. Tomēr šī darbība, mūsuprāt, neatrisināja situāciju kopumā. Normatīvo aktu esamība ir tikai pussolis ceļā uz sistēmas sakārtošanu. Nākamais solis ir normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība.
Valsts kontroles revīziju rezultāti rāda, ka galvenais mežu uzraugs – Valsts meža dienests gadu gaitā ir būtiski vājināts.
Par to runāsim trešajā piemērā.
Trešais piemērs – 2013. gadā veicām revīziju par Valsts meža dienesta reorganizācijas pamatotību un efektivitāti, kurā secinājām, ka reorganizācijas atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām un reorganizācijas modeļa ekonomiskais pamatojums ir apšaubāms. Turklāt reorganizācijas brīdī vispār nepastāvēja iespēja noteikt iestādes sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošu organizatorisko struktūru un darbības principus, jo ne pirms, ne arī pēc Valsts meža dienesta reorganizācijas
nav bijusi izstrādāta skaidri definēta valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā.
Īpaši būtu jāatzīmē, ka politikas neesamības situācijā jau kopš 2005.gada ir tikušas veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas Valsts meža dienestu, bet vienlaikus ir tikusi veicināta visu veidu uzņēmējdarbība mežā. Valsts kontrole uzskata, ka augstais risks ilgtspējīgai meža attīstībai saglabājas arī šā iemesla dēļ.
Pēdējās Valsts meža dienesta reorganizācijas rezultātā likvidējot 77 mežniecības (un samazinot darbinieku skaitu, kas nodrošina pamatfunkciju veikšanu, par aptuveni 200 darbiniekiem), to vietā izveidojot 29 birojus, kopējie dienesta uzturēšanas izdevumi nav būtiski samazinājušies, degvielas izdevumi ir pat pieauguši.
Ir pieaudzis arī fizisko un juridisko personu iesniegumu apstrādes laiks. Valsts meža dienesta darbinieku atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem citās Zemkopības ministrijas padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās.
Esam konstatējuši, ka paaugstinātas ugunsbīstamības periodā Valsts meža dienests arī varētu netikt galā ar ugunsgrēku dzēšanu mežos. Jau šobrīd vairāk nekā pusi Valsts meža dienesta pārraudzībā esošu meža ugunsgrēku palīdzējis dzēst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, savukārt 27% gadījumu – piedalījušās citas organizācijas vai uzņēmumi. AS «Latvijas Valsts meži» ir investējusi ugunsdzēšanas aprīkojumā un personālā vairāk nekā pusmiljonu latu, lai dzēstu ugunsgrēkus valsts mežos, kas faktiski ir Valsts meža dienesta kompetence. Vienlaikus Valsts meža dienests neatgūst līdzekļus par ugunsgrēku vietu uzraudzību, kas ir meža īpašnieka pienākums, bet ko Valsts meža dienests bieži dara meža īpašnieku vietā.
Bet par šībrīža būtiskāko problēmu uzskatām to, ka Valsts meža dienesta administratīvās vadības īpatnību dēļ nav iespējams noteikt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo laiku un finanšu resursus, kā rezultātā nav iespējams pierādīt dienesta funkciju nodrošināšanai nepieciešamā valsts budžeta finansējuma pamatotību un ticamību.
Nerodas pārliecība, ka Valsts kontroles aicinājumi ir līdz galam izprasti
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole ir sniegusi 23 ieteikumus, kurus ieviešot vajadzētu tikt nodrošinātai valsts meža nozares politikas izstrādei, noteiktām Valsts meža dienesta funkciju patiesajām izmaksām, uzlabotai normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai, kā arī meža ugunsdzēsības efektivitātei.
Un šeit gribētu atgriezties pie sākotnējā jautājuma. Visus ieteikumus Valsts kontrole ir saskaņojusi gan ar Zemkopības ministriju, gan ar Valsts meža dienestu, tomēr Valsts meža dienesta ģenerāldirektora presē paustais viedoklis1 par dažu ieteikumu ieviešanu nesniedz pārliecību par to, ka Valsts kontroles aicinājumi ir līdz galam izprasti.
Vēlreiz jāuzsver divi Valsts kontroles ziņojuma vēstījumi - pirmkārt, lēmumus par nozari uzraugošu iestādi – Valsts meža dienestu nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī neizvērtējot to lietderību. Otrkārt, pašlaik Valsts meža dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo laiku un finanšu resursus noteikt nav iespējams, jo dienestā netiek iepriekš noteikts un uzskaitīts darba laiks. Savukārt izmantotā slodžu aprēķināšanas metodika nenodrošina ticamu rezultātu par darbinieku faktisko noslodzi. Metodikā arī netiek ņemta vērā daļa darbiniekiem noteikto uzdevumu.
Situācijā, kad nav definēti dienestam sasniedzamie mērķi un noteikti tā funkciju izpildes rādītāji, kā arī netiek izvērtētas darbinieku reālās noslodzes, nav iespējams objektīvi noteikt, vai Valsts meža dienesta darbinieku noslogojums ir pārāk liels, vai arī gluži pretēji – ir iespēja turpināt dienesta darbinieku skaita samazināšanu.
Šobrīd Valsts meža dienestam nepieciešamā finansējuma apjomu šā iemesla dēļ nevar izvērtēt neviens
- ne Valsts kontrole, ne Zemkopības ministrija, ne Finanšu ministrija, kurai jālemj par dienestam nepieciešamā finansējuma apjoma iekļaušanu ikgadējā valsts budžetā. Un diemžēl to nevar pateikt arī pats Valsts meža dienests, ja vien tā rīcībā nav kādi citi izsekojami, bet valsts revidentiem neuzrādīti aprēķini.
Līdz ar to Valsts meža dienesta ģenerāldirektora atsauce uz Valsts kontroles apstiprinājumu, ka dienesta darbinieku noslogojums dienestā kopumā ir ievērojams, nav gluži korekta. Valsts kontrole ir norādījusi uz nepieciešamību noteikt, cik katra dienesta funkcija izmaksā un kādu pakalpojumu spēj dienests nodrošināt pie viena vai otra izdevumu apjoma.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektora viedoklis, ka darba laika uzskaite novestu pie tā, ka nepietiktu līdzekļu darba samaksai, jo parādītos virsstundas, nav pieņemams no labas pārvaldības viedokļa.
Pirmkārt, darba laika uzskaite ļautu noteikt faktisko darba laika patēriņu un veikt nepieciešamās izmaiņas darbinieku noslodzē, gan pārskatot darbinieku skaitu vienas vai otras funkcijas nodrošināšanai (ne vienmēr darbinieku skaita pārskatīšana nozīmētu tā palielināšanu, kā secina ģenerāldirektors, bet būtu iespējama arī pārgrupēšana), gan pārskatot funkcijas nodrošināšanai veicamo pienākumu apjomu un to tehniskā izpildījuma veidu.
Otrkārt, darbiniekam par veikto darbu ir jāsaņem likumos2 noteiktā samaksa, un budžeta trūkums nevar būt pamatots arguments darbinieku nodarbināšanai, neveicot samaksu par padarīto darbu. Turklāt ģenerāldirektora minētais piemērs par meža ugunsgrēku dzēšanu nav dienesta darbu kopumā raksturojošs. Tieši veicot meža ugunsgrēku dzēšanas funkciju, dienests nodrošina salīdzinoši detalizētu darbinieku noslodzes uzskaiti. Lielākās problēmas ir vērojamas attiecībā uz mežziņu, kas ir apjoma ziņā lielākā dienesta darbinieku daļa, ikdienas darba uzskaiti.
Caurskatāma un pamatota dienesta darbinieku noslodzes uzskaite un ar to saistītā funkciju nodrošināšanas izmaksu analīze dienestam arī ļautu labāk pamatot sabiedrībai viena vai otra pakalpojuma pieejamību, kā rezultātā tiktu novērsti meža īpašnieku un citu dienesta pakalpojumu saņēmēju pārmetumi par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Jāpiebilst, ka ģenerāldirektors ir sniedzis komentārus tikai par atsevišķiem Valsts kontroles secinājumiem,
neskarot tādas jomas kā, piemēram, dienesta autotransporta izmantošana Valsts meža dienestā.
Uz trūkumiem šajā jomā Valsts kontrole norāda jau kopš 2007.gada, un šajā revīzijā atkārtoti neguvām pārliecību ne par dienesta transportlīdzekļu nodošanas individuālajā lietošanā pamatotību, ne veiktā maršruta un iztērētās degvielas saistību ar tiešo darba pienākumu veikšanu.
Tomēr Valsts kontrole cer, ka revīzijas laikā izveidojusies labā sadarbība ar Valsts meža dienestu un Zemkopības ministriju turpināsies un rezultēsies ar to, ka jebkurai trešajai pusei būs iespējams pārliecināties, ka par budžetā piešķirto finansējumu dienests ir sniedzis kvalitatīvu pakalpojumu, nodrošinot uzdoto funkciju veikšanu paredzētajā apjomā.
Atgriežoties pie jautājuma par meža apsaimniekošanu valstī kopumā,
Valsts kontrole cer, ka Zemkopības ministrija atkārtoti izvērtēs pieņemto lēmumu noteikt, ka no 01.01.2015. meža inventarizācijas uzraudzība tiek nodota nevalstiskai sertificēšanas institūcijai.
Revīzijas laikā izvērtējot šā soļa pamatotību, mēs pamatotus argumentus neredzējām, bet vienlaikus saskatām, ka šis ir nākamais solis valsts līmeņa uzraudzības pār meža apsaimniekošanu mazināšanā.
1Valsts meža dienesta ģenerāldirektora A.Krēsliņa intervija laikrakstam «Baltijas koks», 01.02.2014.
2Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums; Darba likums.