Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šonedēļ paustais atbalsts finansējuma piešķiršanai Daugavas krastu stiprināšanai pie Likteņdārza nav jaunums. Šī jautājuma risināšana bija ilgstoši atlikta, aģentūru LETA informēja Kokneses fondā un pašvaldībā.
Kā skaidroja Likteņdārza īstenotāja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa, tas, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien, 15.aprīlī, parakstījusi rezolūciju, ar kuru uzdod vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nekavējoties rast finansējumu Likteņdārza krastu stiprināšanai, nav pēkšņa reakcija, bet ilgi gaidīts lēmums, un tas neesot tā, ka Likteņdārza īstenotāji būtu pēkšņi atjēgušies, ka krasti jāstiprina.
Ņemot vērā, ka projekts top par ierobežotiem līdzekļiem, kā arī faktu, ka Latvijā darbojas īpaša valsts institūcija, kas apsaimnieko līdzekļus, kas paredzēti tieši Daugavas krastu stiprināšanai, Kokneses fonds kopš Likteņdārza būvniecības pirmsākumiem 2009.gadā pastāvīgi ir aicinājis uz rīcību valsts SIA «Vides projekti», kas tolaik bija atbildīga par Daugavas krastu nostiprināšanas jautājumiem Latvijā.
Pēc tam, kad «Vides projektu» funkcijas pārņēma valsts SIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs», arī šo atbildīgo institūciju fonds lūdza iekļaut krastu stiprināšanas projektus ikgadējā finansējumā.
Pēc Kokneses fonda rīcībā esošās informācijas, 2011.gadā Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas konsultatīvā komisija bija jau pieņēmusi lēmumu par divu Daugavas krastu stiprināšanas projektu īstenošanu un bija noslēgts pat viens līgums, bet diemžēl no fonda neatkarīgu apstākļu dēļ neviens projekts netika īstenots.
Auziņa skaidroja, ka fonds katru gadu ir lūdzis atbildīgās institūcijas īstenot šo valsts atbalstu Likteņdārza projektam. Tāpēc arī 11.aprīlī Straujumas vizītes laikā Likteņdārzā, stāstot par paveikto un vēl darāmo, šis jautājums vēlreiz tika aktualizēts.
Kokneses fonda valdes loceklis un projekta vadītājs Koknesē Bruno Cīrulis noliedz bažas saistībā ar vietējo koknesiešu pieredzi, ka krastu izskalošana notiek pastāvīgi un tā ir Daugavas dabiska uzvedība, ka krastu stiprināšana ir notikusi jau padomju laikā, bet pēc gadiem visi stiprinājumi ir nobrukuši.
Attiecībā uz Daugavas krasta stiprināšanu citās vietās Koknesē Cīrulis skaidroja, ka «padomju gados Daugavas krastu stiprināšana pie Kokneses izpaudās tādā veidā, ka tika savestas dolomīta akmeņu kravas un sabērtas upes krastos».
«Protams, ka tādi krastu stiprinājumi nav pārāk izturīgi. Varētu pat teikt, ka tā bija nepārdomāta naudas tērēšana - bēršana upē. Tādā veidā tika uzbērti krasti pie baznīcas un pie Kokneses parka. Taisnība, ka šodien no šiem uzbērumiem gandrīz nekas nav palicis pāri,» apstiprināja Cīrulis.
Viņš skaidroja, ka pavisam cita veida krasta stiprināšana notika pirms vairākiem gadiem Kokneses pilsdrupās. «Šie krasti ir nostiprināti profesionāli, tāpēc savu funkciju pilda labi,» pauda projekta vadītājs Koknesē, skaidrojot ka ar šādu pieeju plānota arī gaidāmā krastu stiprināšana.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (RP) skaidroja, ka 1966.gadā tika uzbūvēts Pļaviņu HES, zem ūdens palika Kokneses ieleja, Staburags, Oliņkalns un citas vietas, kas bijis nenovērtējams dabas vērtību zaudējums. «Vai tad tika veikts novērtējums uz vidi? Šī nav upes dabīgā uzvedība, bet cilvēku mākslīgi radīta situācija. Paldies par valsts atbalstu Kokneses pilsdrupu pamatu stiprināšanā, un mēs ļoti ceram arī uz Likteņdārza krastu stiprināšanu,» pauda pašvaldības vadītājs.
Daugavas krastu stiprināšana Likteņdārzā nepieciešama divās vietās - amfiteātra zonā un pie laivu piestātnes.
Kopējā summa, kas, pēc fonda rīcībā esošajām tāmēm, ir nepieciešama krastu stiprināšanai Likteņdārzā, ir ap 215 000 eiro. Amfiteātra daļā nepieciešams ap 120 000 eiro, bet pie laivu piestātnes - ap 95 000 eiro. Šīs tāmes aprēķinātas uz 2011.gadu, skaidroja Auziņa.
Amfiteātra būvniecība sākās 2010.gadā, un tas ir izbūvēts līdz vietai, kur ir nepieciešams krasta stiprinājums, ko var redzēt arī dabā. Laivu piestātne ar skatu terasi izbūvēta 2012.gadā, pamatojoties uz cerību, ka šīs ēkas tehniskajā projektā iekļautā krasta nostiprinājuma daļa ne vēlāk kā 2013.gadā tiks īstenota par valsts līdzekļiem.
Likteņdārza īstenošana ir sākusies 2008.gadā, un tas top uz pašvaldībai piederošas zemes. Dārzs tiek īstenots un uzturēts par ziedojumiem. Projektu pēc pabeigšanas ir plānots nodot pašvaldībai.
Vidēji gadā Kokneses fonds piesaista ap 285 000 eiro, no kura daļa ir ziedojumi un dāvinājumi, daļa - dotācijas un daļa - dažādu fondu piesaistītie līdzekļi. Sezonas laikā dārzu apmeklē ap 100 000 cilvēku, informēja Auziņa.
Latvijas Televīzija (LTV) šonedēļ ziņoja, ka Ministru prezidente parakstījusi rezolūciju, ar kuru uzdod vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nekavējoties rast finansējumu Likteņdārza krastu stiprināšanai.
Naudu, visticamāk, piesaistīs no finansējuma, ko «Latvenergo» ik gadu pārskaita Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, lai segtu izdevumus saistībā ar Daugavas krastu nostiprināšanas darbiem.
Pēc provizoriskām aplēsēm, Likteņdārza krastu stiprināšanai varētu būt vajadzīgi 200 000 eiro. Ministrijā LTV noskaidroja, ka tiks izpētītas precīzas izmaksas un tad īpaša komisija, kas vērtē krasta stiprināšanai piešķirto «Latvenergo» līdzekļu izlietojumu, lems par naudas piešķiršanu Likteņdārzam.
