Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) projekta «FOR-REST» ietvaros tiek plānots līdz 2015. gadam kontrolēti nodedzināt 2 ha meža. Šī ir reti izmantota apsaimniekošanas metode Latvijā, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Rita Jakovļeva.
Gaujas Nacionālā parka meža kontrolēta dedzināšana nav tas pats, kas kūlas svilināšana (156)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Meža dedzināšana esot nepieciešama
«Šāds apsaimniekošanas veids izvēlēts kā piemērotākais, lai saglabātu šos mums tik ļoti patīkamos gaišos, skrajos un saules pielietos priežu mežus, kas šobrīd Latvijā un Gaujas nacionālajā parkā samazinās un kļūst arvien retāki aizaugšanas dēļ,» stāsta DAP pārstāve.
Viņa norāda, ka, nodedzinot šo rūpīgi izvēlēto meža platību, tiks palielināta bioloģiskā daudzveidība, un iedzīvotāju bažas, ka tiks iznīcinātas sēņu vietas, ir liekas, jo tieši pretēji, tās pieaugs.
«Svarīgi norādīt, ka, veicot šo kontrolēto dedzināšanas pasākumu, mežs netiek pilnībā nodedzināts
– tiek nodedzināta priežu silam neraksturīgi biezā sūnu kārta,» uzsver Jakovļeva.
Viņa piebilst, ka priežu silam raksturīgie koki pēc dedzināšanas tiks saglabāti. Sils tiks atjaunots kā dzīvotne jeb ekosistēma. «Uguni faktiski var uzskatīt par priežu sila tīrītāju,» pauž DAP pārstāve.
Meža dedzināšanas metode Latvijā esot reta
Viņa norāda, ka šāda meža apsaimniekošanas metode Skandināvijā tiek izmantota jau vairākus gadus.
«Kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī tepat Latvijā
– Ādažu poligonā. Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta – pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība,» stāsta Jakovļeva.
Viņasprāt, sabiedrība negatīvi uzņem šādu meža apsaimniekošanas metodi, jo par to ir maz informācijas, šādu metodi Latvijā lieto reti un mediji aktīvi protestē pret kūlas dedzināšanu.
«Kūlas dedzināšana ir nosodāma, jo tā tiek veikta nekontrolēti un pēc tam pļava nevis kļūst daudzveidīgāka, bet gan lielākoties noplicinās. Bet ar kontrolēto dedzināšanu ir pavisam citādi – tā tiek veikta kontrolēti, atbildīgo dienestu rūpīgā uzraudzībā, kas rūpējas par drošību, un pēc dedzināšanas veikšanas attiecīgajās vietās konkrētos mežos bioloģiskā daudzveidība vairojas un uzlabojas,» aizrāda DAP pārstāve.
Viņa skaidro, ka šādai meža apsaimniekošanas metodei nav negatīvās puses vai risku. Jakovļeva atgādina, ka iepriekš medijos tika kļūdaini publicēta informācija, ka Gaujas Nacionālajā parkā tiek plānots līdz 2050. gadam nodedzināt ap 250 ha meža platības.