Pēdējo 50 gadu laikā ir pieckārtīgi pavairojušies mazu plūdu gadījumi Amerikas piekrastē, pirmdien paziņoja ASV valdība.
ASV piekrastē arvien vairāk novērojami mazi plūdi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieki norāda, ka pie vainas ir jūras līmeņa celšanās, kas ir tikai viens no veidiem, kā globālā sasilšana maina ikdienas dzīvi.
Nacionālā okeanoloģijas un atmosfēras pārvalde (NOAA) pētīja piekrastes tā dēvētos neērtos plūdus, kuros nav cietušo, bet cilvēkus apgrūtina appludināti ceļi un ēkas.
Kamēr zinātnieki un sabiedrība velta lielu daļu laika, risinot nozīmīgus notikumus, kā viesuļvētras, tieši mazo plūdu sekas var just daudz biežāk, skaidro NOAA amatpersona Mārgareta Deividsone.
«Šie sarežģījumi traucē dienas ritmu vai bērnu aizvešanu mājās pēc skolas. Skaidri redzams, ka mainīgais klimats un laikapstākļi radīs neērtības un sarežģīs mūsu ikdienas dzīvi,» norāda Deividsone.
Okeanogrāfs Viljams Svīts pētījis situāciju pie ASV krastiem, pastiprināti pievēršot uzmanību 25 vietām un izmantojot datus jau no 1950.gada. Pirms 50 gadiem šajās vietās mazie plūdi bija novērojami vidēji 2,5 dienas gadā. Tagad šajās pašās vietās tie novērojami jau apmēram 14 dienas gadā.
Pilnīgi visās aplūkotajās vietās novērojams mazo plūdu skaita pieaugums. 22 no tām kopš 1950.gada plūdu skaits bija vairāk nekā divkāršojies. Kopš 1963.gada jūras līmenis pie pētītajām vietām paaugstinājies gandrīz par 15 centimetriem.
Vislielākais jūras līmeņa kāpums novērojams Vidusatlantijas reģionā. Čārlstonas, Dienvidkarolīnas, Sanfrancisko un Portizabelas tuvumā plūdu skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes.
Svīts paskaidroja, ka plūdi notiek biežāk arī zemes grimšanas un blīvās apbūves dēļ, tomēr visvairāk tos ietekmē tieši jūras līmeņa kāpums.