Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) šogad, iespējams, neizdosies īstenot kontrolētās dedzināšanas projektu, pastāstīja projekta «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» koordinatore Kristīne Kampuse.
Šogad mežu kontrolēto dedzināšanu, iespējams, neizdosies īstenot (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban tiek gatavotas atbildes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemtajiem jautājumiem, ko iesūtījuši iedzīvotāji, kā arī tiek gatavota atbilde uz meža un dabas zinātnieku atklāto vēstuli.
«Izvērtējam atziņas, kādas esam guvuši pēc notikušajām sanāksmēm, un plānojam pieņemt lēmumu tuvāko divu nedēļu laikā,» teica Kampuse.
Lai gan iecere līdz galam vēl nav atcelta, tomēr esot pamatotas šaubas, ka projektu šogad izdosies īstenot, gan ņemot vērā ministrijas, gan sabiedrības nostāju, gan arī laikapstākļus.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
DAP organizēja divas sanāksmes iedzīvotājiem, kuriem skaidroja projekta mērķi un ieguvumus, kā arī kliedēja viņu satraukumu par projekta negatīvo ietekmi.
Projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā» dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams «uzlabot». Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide - mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.