Papē atklātajā sikspārņu murdā vienā naktī plāno noķert līdz pat tūkstotim šo dzīvnieku, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā.
Papes murdā naktī plāno noķert līdz pat tūkstotim sikspārņu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaulē pirmais speciāli sikspārņu ķeršanai izveidotais murds Rucavas novada Papē Ornitoloģisko pētījumu centrā darbosies turpmākos piecus gadus sikspārņu rudens migrācijas sezonā. Tādējādi plānots iegūt vērtīgas ziņas par sikspārņu migrācijas ceļiem un ziemotnēm. Murds tika svinīgi atklāts Papē, otrdien, 19.augustā.
Pētniekus interesē tādi, līdz šim neskaidri, jautājumi kā, piemēram, vai migrācijas laikā sikspārņi enerģiju smeļas tauku rezervēs, vai arī barojas pārlidojuma laikā, medījot kukaiņus. Tāpat pētniekus interesē tas, vai migrācijas laikā sikspārņa fizioloģiskais stāvoklis atšķiras no tā, kāds tas ir vasarā.
Pateicoties putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir «bērna autiņos». Tas esot saistīts ar to, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert apgredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Savukārt Pape ir viena no piemērotākajām vietām Eiropā, kur migrējošos sikspārņus iespējams ķert masveidā, jo šeit vērojams tā dēvētais «pudeles kakla» efekts, kad dienvidrietumu virzienā migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru.
Ziņojumi tiek saņemti par vidēji vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, tādēļ būtiski apgredzenot pēc iespējas vairāk īpatņu. Jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams noķert līdz pat 1000 migrējošo zīdītaju. Informācija par sikspārņu migrācijas ceļiem pētniekiem ir ļoti būtiska, jo var palīdzēt sikspārņu aizsardzībai.
Murds izveidots LU Bioloģijas institūtam sadarbojoties ar Berlīnes Leibnica institūtu dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung). Projektu pilnībā finansē Vācijas puse. Turpmākajos piecos gados šo murdu izmantos zinātnieki no LU Bioloģijas fakultātes, Berlīnes Leibnica institūta, kā arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes.