Šogad masveida zilaļģu klātbūtne Latvijas ūdenstilpēs, kas tiek izmantotas peldēšanai, nav novērota, zināja Veselības inspekcijā (VI).
Šogad masveida zilaļģu klātbūtne Latvijas ūdeņos nav novērota
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī sazinoties ar sadarbības partneriem Latgalē, kuri veic peldvietu uzraudzību par pašvaldību līdzekļiem, inspekcija noskaidrojusi, ka zilaļģu problēma nav aktuāla. Inspekcija informē, ka Daugavpilī tiek pārbaudīti 11 ezeri un ūdenskrātuves, Rēzeknes novadā - 30 ezeri un upes, bet Viļānu novadā - divas peldvietas. Tāpat šogad arī iedzīvotāji nav informējuši inspekciju par iespējamu zilaļģu klātbūtni.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka iepriekš inspekcijas veiktajās peldūdens kvalitātes pārbaudēs mikrobioloģiskais piesārņojums netika konstatēts un visās 54 oficiālajās peldvietās atļauts peldēties. Inspekcija gan pauda, ka iespējama zilaļģu savairošanās Latgales ezeros.
Toksiskās zilaļģes savairojas ūdens «ziedēšanas» laikā, kad ir paaugstināta ūdens temperatūra - apmēram + 20 C un vairāk. Zilaļģes masveidā visbiežāk var būt sastopamas stāvošos ūdeņos, taču var savairoties arī lielu upju līčos, kur nav straumes. Ūdens tādos gadījumos kļūst duļķains, iegūst zili zaļu krāsu un nereti tā virsmu klāj plēve, skaidro inspekcija.
Zilaļģēm atmirstot, ūdenī var izdalīties toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādas alerģiskās reakcijas un iekaisumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus un citas veselības problēmas. Ja tiek novērotas minētās pazīmes, inspekcija iedzīvotājus aicina šādā ūdenī nepeldēties, kā arī īpaši parūpēties, lai šādā ūdenī nepeldas bērni. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka mājdzīvnieki dzer ūdeni, kur masveidā savairojušās zilaļģes – dzīvnieki ar ūdenī esošajiem toksīniem var saindēties un pat aiziet bojā.