Mērķis Eiropas Savienībai (ES) samazināt emisijas par 40% ir ambiciozs, tādēļ ļoti svarīgs apsvērums lēmuma pieņemšanā ir šī kopējā uzdevuma ietekme uz katru dalībvalsti, tā ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē norādīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs, kurš Beļģijas galvaspilsētā Briselē vadīja Latvijas delegāciju ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē, uzsvēra, ka ES klimata politikas mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% jāparedz godīgs mērķu sadalījums dalībvalstu starpā. Tāpat Rinkēvičs norādīja uz nepieciešamību turpināt šo lēmumu sagatavošanu darba grupu līmenī, it īpaši attiecībā uz ārpus Emisiju tirdzniecības sistēmas esošo ekonomikas sektoru iekļaušanu kopējā emisiju mērķī.
Šobrīd vēl nav saņemts šī lēmuma ietekmes novērtējums uz katru dalībvalsti.
Vispārējo lietu padomes sanāksmē kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīja 23.oktobra un 24.oktobra Eiropadomes sagatavošanu, kurā valstu un valdību vadītāji diskutēs par ES klimata un enerģētikas politiku, ekonomisko stāvokli ES, kā arī atsevišķiem ārpolitikas jautājumiem, balstoties uz jaunākajiem notikumiem pasaulē.
«Mēs visi esam gatavi strādāt pie vienošanās panākšanas oktobra Eiropadomē par ES klimata politiku līdz 2030.gadam, bet tai ir jābūt godīgai. Mērķis ES samazināt emisijas par 40% ir ambiciozs, tādēļ ļoti svarīgs apsvērums lēmuma pieņemšanā ir šī kopējā uzdevuma ietekme uz katru dalībvalsti,» norādīja ministrs.
Tāpat tikšanās laikā norisinājās ministru diskusija par līdz šim paveikto Eiropadomes dotajos uzdevumos, kas vērsti uz izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanu. Ministri apmainījās ar viedokļiem, balstoties uz prezidentūras sagatavotu pārskatu par paveikto ekonomikas politikas koordinācijā, investīciju veicināšanā, nodarbinātības jautājumos, finanšu pakalpojumu uzraudzīšanā, vienotā digitālā un iekšējā tirgus izveidē, tiesiskā regulējuma uzlabošanā, inovāciju stiprināšanā, nodokļu nomaksas jautājumos, kā arī ārējās tirdzniecības jomā.
Diskusijā tika secināts, ka lēmumu ieviešanā jāvirzās ātrāk un lielāks uzsvars jāliek uz risinājumu meklēšanu ekonomikas finansēšanai caur investīcijām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tas jādara, izmantojot Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās elastības ietvaros.
Tāpat ministri apstiprināja ES Padomes secinājumus par ES stratēģiju Adrijas-Jonijas jūras reģionam.
Vispārējo lietu padomē ministri arī apstiprināja virkni svarīgu jau iepriekš sagatavotu lēmumu-direktīvu attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu, regulu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, lēmumu par mandāta paplašināšanu likuma varas misijai Kosovā, kā arī lēmumu par ES-Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma provizoriskās piemērošanas atlikšanu.
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tās 2014.gada otrajā pusgadā vada ES Padomes prezidējošā valsts Itālija.
