Latvijas Dabas fonda (LDF)eksperti Ruņupes ielejas dabas liegumā Priekules novadā atraduši īpaši retu beku sugu – melno zvīņbeku, TVNET informēja LDF pārstāve Ilze Salna.
Priekules novadā atrasta īpaši reta sēņu suga - melnā zvīņbeka (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apsekojot Ruņupes ielejas dabas liegumu, tā rietumu daļā eksperti atraduši ļoti retu sēni – melno zvīņbeku. Līdz šim tā atrasta vien trīs vietās Latvijā, un Ruņupe ir viena no tām.
Biologi Ilze Priedniece, Lelde Eņģele un Uvis Suško, strādājot dabas lieguma teritorijā, atraduši 15 retās sēnes eksemplārus – gan pavisam jaunas beciņas, gan vecas un aukstuma pabojātas. Vēl trīs melnās zvīņbekas atrastas jau ārpus dabas lieguma teritorijas.
«Acīmredzot Ruņupes un tās pieteku ielejas ar lapu koku mežiem ir ļoti piemērotas melnajai zvīņbekai. Turklāt tās saglabāšanos Latvijas dabā veicinājis fakts, ka Ruņupes ielejai dabas aizsardzības statuss ir jau kopš 1977.gada. Tas nodrošina gan šai, gan citām sugām nepieciešamo dzīvotņu aizsardzību», uzsver Ilze Priedniece, kas īpašo retumu pamanījusi pirmā.
Melnās zvīņbekas cepurīte ir 5 līdz 12 centimetrus plata, tās krāsa ir no pelēkbrūnas līdz gandrīz melnai, un cepurīte ir klāta ar lielām, biezām zvīņām. Bekas mīkstums ir porains, griezuma vietā sārtojas, vēlāk melnē, smaržo pēc zemes. Sākumā starp cepurīti un kātiņu ir biezs, vilnains plīvurs, kas vēlāk saglabājas uz kātiņa kā neliels, izzūdošs gredzens, bet pie cepurītes malas vilnainas bārkstis. 6 līdz 14 centimetrus garais kātiņš ir sīksts, šķiedrains, melngani pelēks, zvīņains. Arī tas griezuma vietā sākumā sārtojas, pēc tam melnē.
Suga sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā un liecina par dabas daudzveidības ziņā vērtīgiem dabiskajiem mežiem.
Melnā zvīņbeka nav ēdama.
«Pēc Latvijas Sarkanās grāmatas datiem iepriekš melnā zvīņbeka atrasta tikai trīs vietās - Sužos, Mazsalacas apkārtnē un Mazgramzdā pie Ruņupītes. Tagadējais atradums Ruņupē varētu būt ļoti tuvu iepriekšējai atrašanas vietai Mazgramzdā. Jebkurā gadījumā – tas ir ļoti īpašs notikums!» atradumu komentē mikoloģe Inita Dāniele.
Šī ir arī pirmā reize, kad retā sēņu suga Latvijā nofotografēta digitāli.
Rudens ekspedīcija Ruņupē, kur līdz šim konstatētas vismaz 30 aizsargājamas augu un sēņu, kā arī 38 aizsargājamas dzīvnieku sugas, bijusi interesanta ne tikai atrastās retās bekas dēļ. Pārbaudot pavasarī izliktos būrīšus, atrasti arī aizsargājamie mazie jeb lazdu susuri.
Dabas lieguma «Ruņupes ieleja» apsekošana tika veikta Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta «Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumamm «Ruņupes ieleja»» ietveros. To finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds un Priekules novada pašvaldība.