Galvenais neseno Ogres plūdu cēlonis bijusi Ķilupes pārplūšana, tādēļ uzsākti sagatavošanas darbi, lai uzbērtu dambi, kas minētās upes ūdeņus norobežos no Urgas upes.
Galvenais Ogres plūdu cēlonis bijusi Ķilupes pārplūšana (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceturtdien Ogres novada pašvaldībā ar pašvaldības vadību un speciālistiem tikās uzņēmuma «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» (ZMNĪ) pārstāvji, lai runātu par turpmāko sadarbību plūdu seku likvidēšanā un novēršanā.
Pašvaldībai ar ZMNĪ ir jāvienojas par to, kā turpmāk tiks organizēti Urgas un Ķilupes tīrīšanas darbi, kā arī par to, kas un kā segs upju tīrīšanas izdevumus un kompensācijas iedzīvotājiem, tikšanās laikā norādījis Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Egils Helmanis. Tāpat ir nepieciešams palielināt sūkņu jaudu Urgas upes sūknētavā «Ogre – 1».
Savukārt ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba skaidroja, ka Zemkopības ministrijai nav pieejami līdzekļi upju tīrīšanai, ir finansējums tikai to upju uzturēšanai, kurās ieguldīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi.
Tāpat Dilba uzsvēris, ka, izvērtējot situāciju, ir noskaidrots, ka galvenais plūdu cēlonis Ogrē šī gada oktobrī bijusi Ķilupes pārplūšana, tāpēc ZMNĪ jau uzsākusi projekta sagatavošanu darbu veikšanai Ķilupē. Projekta ietvaros
Urgas upes galā plānots uzbērt nelielu dambi, kas norobežos Ķilupes ūdeņus no Urgas upes, kā arī upes gultnes tīrīšanu un dolomīta drupināšanu upes gultnē
posmā no Daugavpils šosejas līdz dzelzceļam.
Projektu plānots iesniegt Lauku atbalsta dienestā, bet tā apstiprināšana varētu notikt trīs mēnešu laikā, tāpēc tā savlaicīgākai īstenošanai ZM vērsīsies Ministru kabinetā, lūdzot minēto darbu veikšanai nepieciešamos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Paralēli tam tiek gatavots projekts Urgas upes rekonstrukcijas darbu veikšanai 6,5 kilometru garumā.
Tikšanās laikā ZMNĪ pārstāvji atzina, ka Zemkopības ministrijas līdzekļi pašvaldības un iedzīvotāju zaudējumu segšanai nav pieejami, līdz ar to Ogres novada pašvaldības vadība kopā ar ZMNĪ pārstāvjiem vienojās, ka visi plūdos radītie zaudējumi tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas savukārt vērsīsies Ministru kabinetā šos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Gadījumā, ja valsts šo finansējumu nesniegs, pašvaldība apsver iespēju vērsties tiesā.
Jau ziņots, ka Ogres novada pašvaldības zaudējumi oktobra plūdos sasnieguši 882,8 tūkstošus eiro. Plūdu laikā ir cietuši pašvaldības īpašumā esošie infrastruktūras objekti - ielas, ceļi, caurtekas, grāvji, dambis -, kā arī applūduši vismaz 120 īpašumi, no kuriem apmēram 50 ir dzīvojamās mājas. Plūdos cietušajiem īpašumiem nodarīti dažāda rakstura postījumi.