Daba jūk prātā

Daba nesaudzē

Janvāris šogad sākās ar neparastiem foto un video no Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV mēneša sākumā sasniedza arktiskā gaisa masas, kas sasaldēja pat vienu no ASV simboliem - Niagāras ūdenskritumu.

Martā netipiska liksta piemeklēja Vašingtonas štatu, kur zemes nogruvums aiznesa vairāk nekā 40 cilvēku dzīvības.

Aprīlī notika līdz šim traģiskākā sniega lavīna pasaulē augstākajā virsotnē Everestā. Zem sniega segas mira vismaz 16 Nepālas šerpas - kalnā kāpēju pavadoņi, kuri 19 000 pēdu augstumā tobrīd nostiprināja alpīnistu troses.

Aprīļa beigās pamatīgu postažu ASV Teksasas, Oklahomas, Aiovas un Nebraskas štatā atstāja tornado.

Maijā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku gāja bojā postošos zemes nogruvumos Afganistānas Abi Barakas provincē valsts ziemeļos. Dažviet pat vairākus desmitus metru dziļā dubļu un zemes straume apraka aptuveni 300 mājas.

Maijā gadsimta plūdi piemeklēja Serbiju un Bosniju un Hercegovinu. Vairākas pilsētas un ciemati iegrima tumšā, stihijā dzīvību zaudēja desmitiem cilvēku. Serbija bija spiesta izsludināt ārkārtas stāvokli visas valsts mērogā. Glābēji un varas iestādes dienām ilgi centās sasniegt vairākas pilsētas un ciematus, kuri plūdu un izskaloto ceļu dēļ bija pilnībā nogriezti no ārpasaules.

Augustā 6,1 magnitūdu spēcīga zemestrīce satricināja Ķīnu. Bojā gāja vairāk nekā seši simti cilvēku, bet vēl vairāk nekā 2400 tika ievainoti. Zemestrīce sagrāva vairāk nekā 12 000 māju.

Septembra beigās Japānā negaidīti sākās Ontakes vulkāna izvirdums Nagano provincē. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 60 cilvēki. Vulkāns gaisā izmeta akmeņus un pelnus, kas vulkāna tuvējo apkārtni apklāja pat ar 20 centimetrus biezu pelnu kārtu. Internetā lielu ievērību izpelnījās video, kurā redzams, kā pelnu mākonis aprij kādu pārgājienā devušos cilvēku grupu. Līdz galam neapzinoties briesmas, viņi iespaidīgo skatu vēl pūlējās pagūt iemūžināt video. Ontakes kalns Japānā ir populārs galamērķis aktīvās atpūtas cienītāju vidū, īpaši septembrī, kad no tā virsotnes var vērot gleznainas ainavas ar rudens izkrāsotām koku lapotnēm. Negaidītā izvirduma brīdī kalna virsotnē atradās vairāk nekā divi simti cilvēku - lielākā daļa spēja paglābties.

Septembrī sausums un postoši ugunsgrēki piemeklēja ASV Kalifornijas štatu.

Oktobrī Kašmiras reģionu Indijā un Pakistānā piemeklēja postošākie plūdi 60 gadu laikā. Dzīvību zaudēja daudzi simti, desmitiem tūkstoši pameta savas mājas. Zem ūdens plūdos nonāca daudzi simti ciematu. Plūdu gūstā nonākušajiem palīgā tika sūtīti policisti un karavīri. Lietus izraisīja ne tikai plūdus, bet arī zemes nogruvumus.

Globālās sasilšanas trauksmes zvani

Zinātnieki arvien lielākas bažas pauž par globālo sasilšanu, cits pēc cita krīt siltuma rekordi, taču pasaules valstis bieži vien ilgtermiņa ekonomikas intereses, proti, peļņu turpina stādīt augstāk par planētas nākotni.

Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (WMO) gada beigās apkopotā statistika rāda, ka 2014. gads varētu kļūt par karstāko gadu visā novērojumu vēsturē. No janvāra līdz oktobrim vidējā zemes un okeāna virsmas temperatūra bija par aptuveni 0,47 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo temperatūru tādā pašā periodā laikā no 1961. gada līdz 1990. gadam, kad tā bija 14 grādi pēc Celsija. Un vidējās gaisa temperatūras celšanās ir tikai viena no klimata maiņas izpausmēm.

Visas cerības uz jauno starptautisko līgumu

Pasaules valstis decembra sākumā vairāk nekā nedēļu ilgajā ANO klimata konferencē strādāja pie pasākumiem, kas pavērtu ceļu jaunam, juridiski saistošam pasaules mēroga līgumam par klimata politiku. Šo svarīgo līgumu, kas medijos nereti salīdzināts ar Kioto protokolu, paredzēts parakstīt nākamajā gadā. Tiek cerēts, ka līgums palīdzēs efektīvi iegrožot klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienības valstis 2014. gada oktobrī vienojās par 40% samazināt siltumnīcas efekta gāzes emisijas. Taču, ņemot vērā ražošanas apmērus, piemēram, tādās valstīs kā ASV un Ķīna, ir svarīgi, lai līgums būtu saistošs valstīm plašākā mērogā.

Tomēr netrūkst arī pozitīvu piemēru. Septiņas Latīņamerikas valstis decembra beigās paziņoja par apņemšanos līdz 2020. gadam no jauna apmežot 20 miljonus hektāru zemes, lai tādējādi censtos samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju, ko rada mežu izciršana un cita veida modernās pasaules prakse. Šajā plānā piedalīsies Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Mehiko un Peru.

Šokējošie dati - 40 gadu laikā izmirusi puse dzīvnieku sugu

Septembra beigās Pasaules Veselības fonds nāca klajā ar šokējošu paziņojumu:

pēdējo 40 gadu laikā pasaule zaudējusi pusi bioloģiskās daudzveidības - kopš 1970. gadiem pasaulē kļuvis par pusi dzīvnieku sugu mazāk.

Izmiruši gan neskaitāmi sauszemes, gan jūru un upju iemītnieki.

Šajās satraucošajās izmaiņās vainojama cilvēka rīcība - 37% gadījumu sugu izzušanā vainojama ekspluatācija, piemēram, pārmērīga izšaušana vai zveja; 31% gadījumu sugas izmirušas mainoties/degradējoties to biotopam, 13% gadījumu biotops konkrētajām sugām izzudis pilnībā; 7% gadījumu konkrētā suga nav spējusi sadzīvot ar klimata izmaiņām un vēl 11% gadījumu izmiršanu noteikuši cita veida faktori.

«Ja nākamajā nedēļā Londonas Zooloģiskajā dārzā nomirtu puse dzīvnieku, tās būtu pirmās lapas ziņas. Taču pašreizējās izmaiņas mums visapkārt ir neaptveramas, un par to neviens daudz nebēdā,» izsakās vides pētnieks, profesors Kens Noriss.

Zinātnieki aplēsuši, ka cilvēki visā pasaulē dzīvo pāri savām iespējām - lai bez vērā ņemama kaitējuma uzturētu cilvēku dabas resursu patēriņu, mūsu planētai jābūt par 50% lielākai.

Un biežākie pārkāpēji ir attīstītās lielvalstis - piemēram, ņemot vērā ASV dabas resursu patēriņa apmērus, un ja tāpat kā amerikāņi rīkotos arī cilvēki citviet pasaulē, būtu vajadzīgas četras planētas Zeme, raksta «The Guardian».

Rūpes par mazāk aizsargātajiem - acis atveras cilvēkiem arī Latvijā

Dzīvnieku aizsardzība pasaulē vienmēr ir aktuāls temats. Aizvadītajā gadā pozitīvas pārmaiņas iezīmējās Latvijā -

arī pie mums sāk skaļi runāt par to, ka peļņa nav attaisnojums nežēlībai pret dzīvniekiem, un to, ka cirks dzīvniekiem nebūt nav tāda pati izklaide, kāds tas ir cirka apmeklētājiem.

Negācijas šogad virmoja ap Rīgas Cirku. Pie cirka ēkas šogad vairākkārt tika rīkoti protesti, kuru dalībnieki asi iebilda pret dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs. Vasarā tika sākta kampaņa «Par cilvēcīgu cirku», un vairāku mēnešu laikā petīcijā pret dzīvnieku cirka izbeigšanu Latvijā tika savākti vairāki tūkstoši parakstu. Parakstu vākšana notika gan vairākkārtējos piketos pie cirka ēkas, gan internetā.

Neskatoties uz kampaņām un faktu, ka virkne pasaules valstu pieņēmušas aizliegumu cirkos izmantot savvaļas dzīvniekus, šķiet, ka VSIA «Rīgas Cirks» negāciju gūzmu ignorē. Pie tam izskanēja, ka cirka vadība pat turpinājusi slēgt arvien jaunus līgumus ar skandalozu slavu iemantojušiem dzīvnieku dresētājiem - kopš šā gada pavasara Rīgas Cirkā tika izmantoti savvaļā sagūstīti ziloņi, kuru dresētājs pieķerts cietsirdīgā attieksmē pret šiem dzīvniekiem, un drīz pēc tam cirks nolīga lauvu dresētāju, kura dzīvnieki nogalinājuši cilvēku.

Dzimis, lai kļūtu par daļu tava kažoka

Ar šausminošām fotogrāfijām un video šogad tika norauts slepenības plīvurs bēdīgajiem apstākļiem, kādos savas dzīves dienas aizvada dzīvnieki, kuru liktenis ir ziedot savu ādu kādas lepnas dāmas vai kunga greznajam kažokam.

Daudzās pasaules valstī kažokzvēru audzētavas ir aizliegtas, taču ne Latvijā.

Decembra sākumā Saeimas deputātiem tika iesniegta iedzīvotāju iniciatīva manabalss.lv - vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku tur bija parakstījušies, lūdzot šādas audzētavas aizliegt arī Latvijā.

Tas izraisījis asus nozares darboņu iebildumus - kažokzvēru audzētāji apelē pie tā, ka audzētavās tiek izmantotas īpašas dzīvnieku šķirnes, kuras neesot savvaļas zvēri, bet gan radīti īpaši šim mērķim.

Pēc viņu teiktā - visu nosakot un regulējot pieprasījums: ja reiz cilvēki dabīgās kažokādas pērkot, tad aizliegt neesot pamata.

Liga, kas iznīcināja veselu nozari

Šogad Latviju sasniedza bīstama slimība ar baisu nosaukumu - Āfrikas cūku mēris. Latvijā šo ligu ievazāja mežacūkas - pirmie trīs saslimšanas gadījumi tika atklāti trim mežacūkām 26. jūnijā dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Dažu mēnešu laikā slimība mežacūku vidū pamatīgi izplatījusies - līdz decembra sākumam Latvijā tā konstatēta 11 novadu 26 pagastos.

ĀCM ir ļoti lipīga slimība, ar kuru slimo tikai cūkas. Cilvēkiem šī slimība nav bīstama, un saslimušo cūku gaļa pat teorētiski lietojama uzturā. Tomēr slimības izplatības novēršanas nolūkos slimie vai iespējami slimie dzīvnieki ir jālikvidē un to līķi jāsadedzina. Vīruss ārējā vidē ir ļoti izturīgs un spēj izdzīvot vismaz 11 dienas.

19. septembrī Āfrikas cūku mēris pirmo reizi tika konstatēts cūkai mājas saimniecībā.

Taču baisākais nav vis slimības nosaukums vai skaitļi -

cūku mēris licis noteikt karantīnas zonas, Latvijas fermās izkauti simtiem cūku. Un cilvēki, kuri gadu desmitiem nodarbojušies ar cūkkopību, pēc ĀCM ienākšanas Latvijā tagad spiesti meklēt citu nodarbošanos.

Atvieglot šo triecienu palīdzējušas kompensācijas - par pieaugušu vaislas dzīvnieku - sivēnmāti, kuili fermeri no valsts kompensācijā var saņemt 170 eiro, par nobarojamo cūku vai jauncūku - 120 eiro, bet par vienu piena sivēnu - 35 eiro. Aplēses rāda, ka ĀCM Baltijas valstīm kopumā un tautsaimniecībām kopumā 2014. gadā nodarījis ap 50 miljonu lielus zaudējumus.

Pašreizējais plāns paredz, ka ĀCM apkarošanas pasākumi Latvijā tiks veikti vēl četrus gadus.

Lieli prieki zoodārzā

Savukārt no Rīgas zoodārza šoruden saņēmām priecīgas ziņas par divu Amūras tīģerēnu nākšanu pasaulē. Tīģeru mammai Katrīnai un tētim Janekam 13.augustā piedzima tīģerēni Tors (viņa vārds nozīmē senskandināvu mitoloģijā pērkona un auglības dievu) un Odins (vārds nozīmē pašu augstāko skandināvu dievu jeb dievu valdnieku, arī kara dievu).

Līdzās mātes pienam gaļu abi svītrainie kaķēni ēd jau kopš sešu nedēļu vecuma.

Sākumā māte drudžaini sargāja mazuļus no trokšņa un burzmas. Bez tam tīģerbērni ātri arī nogurst, un tāpēc to pastaigas un rotaļas lielajā aplokā ilgst ne vairāk kā 2-3 stundas ar nosacījumu, ka tīģermāte nesaskatīs draudus mazuļu drošībai.

Mazie tīģerēni augs zoodārzā līdz gada vai pusotra gada vecumam, bet pēc tam, visticamāk, pārcelsies uz citiem zoodārziem, «dosies aplaimot citas dāmas».

Bet pavasarī sabiedrībā parādījās dažādi viedokļi par to, ka Kopenhāgenas zoodārzs nogalinājis lauvu ģimeni: 14 gadus vecu lauvu tēviņu, 12 gadus vecu lauveni un divus lauvu mazuļus. Rīgas zoodārzs nekomentēja, vai tam tika piedāvātas šīs lauvas, un norādīja, ka dzīvnieku eitanāzija ir katra zoodārza kompetencē.

Šīs gadījums raisīja diskusijas par zoodārzu tiesībām eitanizēt dzīvniekus.

Pārsteidzošie laika apstākļi

Šogad mūs vairākkārt pārsteidza neparasti laika apstākļi. Piemēram, vasarā dažbrīd bija tik karsti, ka piedzīvojām jaunus karstuma rekordus. Neparasti augstās gaisa temperatūras ļāva tepat, mūsu dzimtenē, piedzīvot siltajām zemēm raksturīgo svelmi, kā arī izbaudīt vietējo upju, ezeru un citu ūdenstilpju neparasto siltumu.

Turklāt tie, kas domāja, ka pēc tveicīgās vasaras sekos vēss rudens, šogad vīlās, jo arī rudens nāca ar salīdzinoši siltu laiku un jauniem siltuma rekordiem. Pirmais sniegs šoruden uzsniga tikai novembra otrajā pusē.

Savukārt oktobra vidū ilgstošu lietavu rezultātā applūda teritorijas Salaspils, Ogres, Stopiņu un citos novados, vietām radot nopietnus postījumus infrastruktūrai un privātīpašumiem.

Aizvadītajā gadā visi mēneši, izņemot jūniju, bija siltāki par normu. Kopumā 2014.gads līdz šim ir bijis viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, iespējams, pats siltākais.

Sēņu mānija

2014.gada rudens daudzu prātos iezīmēsies ar neparasti bagātīgu sēņu ražu. Šoruden uz mežu sēnēs devās pat tie ļaudis, kas sēnes uzturā nelieto.

Sēņu mānija bija pārņēmusi arī sociālos tīklus - Latvijā dzīvojošie cilvēki dižojās ar savām salasītajām sēnēm un to apjomiem.

Līdz ar bagātīgo sēņu ražu daudzas mājsaimnieces atsauca atmiņā sen aizmirstās konservēšanas receptes, un tādējādi salasītās bērzlapes, baravikas, bekas un citas sēnes sagūla burciņās, lai priecētu ēdēju vēderus arī rudenī un ziemā.

Turklāt sēņošana un ogošana daļai Latvijas iedzīvotāju bija labs veids, kā piepelnīties pirms ziemas.

Eko kustība vēršas plašumā

Šogad turpinājās dažādu ekoloģisko un bioloģisko produktu klāsta paplašināšanās un izplatības pieaugums.

Piemēram, citviet pasaulē populārās tiešās pirkšanas sistēmas veidotājas Elīna Zuša un Zane Ruģēna-Bojāre intervijā portālam TVNET stāstīja, ka sākumā bija grūti pārliecināt Latvijas zemniekus, ka Latvijā iespējams attīstīt šo sistēmu, kad pilsētnieki pārtikas produktus iegādājas tieši no audzētāja vai ražotāja.

Taču aktīvajām draudzenēm izdevies Latvijā attīstīt tiešās pirkšanas pulciņus, kuru biedriem ir svarīga pārtikas kvalitāte un dabai draudzīgs dzīvesveids.

Rakstījām arī par bērzu sulu ražotājiem, kuri interesantu hobiju attīstījuši par veiksmīgu uzņēmējdarbību.

No atkritumiem top jaunas lietas

Šogad daudz rakstījām par atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Viesojāmies PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā, kā arī atkritumu savākšanas un šķirošanas vietās.

Pēdējos gados arī Latvijā arvien vairāk miskastē izmesto lietu tiek sašķirotas un pēc tam pārstrādātas jaunās lietās. Atkal un atkal pārliecinājāmies, ka pārstrādei nepiemērota ir tikai pavisam neliela daļa atkritumu.